1.4 Vaina

Katrs alkaholiķis dzīvo dzīvi ar neveiksmīgiem mēģinājumiem beigt. Alkaholiķi bieži ieiet un iziet no savas izturēšanās rāmjiem, desmit reizes vai biežāk, bet bieži pēc katras dzeršanas reizes nožēlojot izdarīto un apsolot sev, ka tas neatkārtosies. Tas izveido dziļu vainas apziņu un personas saārdīšanos. Vairumam no viņiem sirdsapziņa liek apzināties, ka viņu izturēšanās ir nepareiza. Attiecinot uz alkaholiķiem- kristadelfiešiem, šī lieta ir īpaši akūta. Konflikts starp viņu rīcību un pārliecību kļūst nepanesams, un dzeršana šķiet vieglākā izeja. Pārskats atklāj, ka “48% kristīto kopienas lieto alkaholiskus dzērienus. Ir interesanti ievērot, ka 18% no viņiem iegrimst alkaholismā. Iemesls droši vien ir vaina… jo viņi cieš vairāk vainas, kad lieto alkaholu.”⁽⁶⁾

Vainas apziņa liek alkahloiķim justies netīram un riebīgam. Nav nozīmes, cik ļoti alkaholiķe- sieviete mālē sevi ar kosmētiku, viņa zin, savas izmocītās sejas izskatu. Vaina ir daļa no netikumīgās, lejupejošās spirāles. Alkahola lietotājs zin, ka viņš vai viņa apgāna Dieva radīto izskata līdzību ar sevi, nav svarīgi, vai viņi izsaka to vārdiem vai ne. Kaut kādā līmenī tie to apzinas, un par visu vairāk, ja viņi ir Kristadelfieši.