Hitlers un faraons un Dieva Valstiba

1.dala

2. Mozus (saukta Exodus)
Smagi dzives apstakli, cilveku apspiešana, kada laužu grupa launpratigi izmanto kadu citu laužu grupu – tas ir izplatitas paradibas šai saule. Tas nav nekas jauns, un cilveku attiecibas, škiet, nekas daudz nemainas.

Mana teva dzimtene ir Vestindija, proti, salu grupa starp Ziemelu un Dienvidu Ameriku, un vina sencus medija ka dzivniekus Afrika un veda pari Atlantijas okeanam neciešamos apstaklos, lai pardotu tos verdziba. Tas ir klasisks piemers tam, ka cilveki nemainas. Tas notika pirms parsimts gadiem, viena laužu grupa apspieda un ekspluateja citu laužu grupu. Par laimi, verdziba tika atcelta un uz to laiku, kad mans tevs vel bija jauns, angli aicinaja laudis no visam pasaules malam, no Rietumu Indijas un no Indijas, uz Angliju, jo Anglija truka darba speka. Tacu, daži izturejas loti slikti pret melnadainajiem, kas bija parcelušies uz Angliju. Ka Egipte, kur baidijas no ebrejiem un tadel izturejas slikti pret tiem, tapat notika ari ar šiem melnadainajiem, jo vini izskatijas savadak un dažus tas biedeja. Pec 50 gadiem attieksme ir mainijusies uz labo pusi, bet ari tagad politiska patveruma problema dažos rada bailes un rezultata sliktu attieksmi pret laudim no svešatnes. Un jasaka, ka runa nav par dažadas rases cilveku opoziciju. Pagajušo gadu mes ar tevu bijam aizbraukuši uz Vestindiju, kur mes apmetamies Trinidada, un es redzeju policistus vajajam noziedzniekus ar pistolem kaujas gataviba, es nereti dzirdeju šavienu skanas un to nedelu mes tur pavadijam maja aiz dzelzs restem uz logiem un durvim aiz 8 pedas augstas setas, kas bija apkart majai, ar sargsuniem taja. Mes bijam ka cietuma, bet ne tapec, lai mes nevaretu to atstat, bet musu drošibas del, jo cilveki vareja apzagt jus, vai pat nolaupit citus cilvekus, kaut ari tie piedereja vienai un tai pašai rasei. Par laimi, citas salas, kuras mes apmeklejam, bija skaistas un mierigas. Katra zina gadsimtiem ilgi un vel šo baltu dien cilveki launpratigi izmanto citus, lai kura pasaules mala jus atrastos.
Pirms 3 500 gadiem ebreji (Izraela berni) bija begli Egipte. Vinu dzimtene bija bads, un vini parcelas uz Egipti. No sakuma vinus uznema labi, bet driz vien viss mainijas (škiet, driz pec Jazepa naves). Faraons (Egiptes karalis) bija nobijies un iecela par tiem uzraugus, lai paverdzinatu tos (2.Moz.1:7-10).

Ebreju dzive kluva loti smaga un tas atsauc atmina to, kas notika nacistu Vacija pagajušaja gadsimta. Ebreji tika uzskatiti par loti veiksmigiem, un no tiem baidijas, Hitlers saka to vajašanu, ievietošanu koncentracijas nometnes un šaušaligu nogalinašanu. Pirms 3 500 gadiem Faraons veica lidzigu vajašanu, pat nonavejot jaundzimušos (2.Moz.1:12-22, zenu nonavešana nozimetu ebreju nacijas iznidešanu). Lidziba starp Hitlera un Faraona vajašanam šeit nebeidzas. Dievs (2.Moz.3:7,8) apsola Mozum, ka Vinš izglabs ebrejus. Dievs velak ari solija Mozum (3.Moz.26:44,45), ka vinš atkal izglabs ebrejus un tas notika pec 3 500 gadiem. Hitlers centas iznidet ebrejus, bet cieta sakavi.

Zveribu nacistiskaja Vacija rezultata ebreji atgriezas sava etniskaja dzimtene, ka Dievs to bija teicis. Ari zveribu Egipte rezultata Dievs ieveda ebrejus taja pat zeme. Ieverojamas lidzibas ari šeit nebeidzas, jo mes lasam 4.Moz.14:26-36, ka ebreji atteicas ieiet šaja zeme, vini noliedza Dievu un ta, tai vieta lai ieietu šai zeme, tiem bija 40 gadus jaklaino pa tuksnesi (mužigie židi). Daži ebreji ir atgriezušies zeme, bet nebut ne visi, un vairums vel aizvien noliedz Bibeles Dievu. Un ta, neskatoties uz to, ka ebreji ir atgriezušies Izraela un Jeruzaleme ir atkal tas galvaspilseta kopš 1967, tie vel nav pienemuši Jezu. Interesanti, vai 2007.gads (paaudze pec 40 gadiem) nesis kadu lielu notikumu Izraela. Kapec mani tas interese, Jezus Kristus pravietojuma del Lk.21 ( lasiet 21:24). Jeruzaleme vairs nav citu tautu samita (neebreju). Lasiet Lk.21:25-36. Viges koku dažreiz uzskata par Izraelas simbolu (Jer.5:17, it ipaši Jeruzalemes simbolu), un Jezus Kristus saka, kad viges kokam pumpuri raisisies (Izraela atkal nacija ar galvaspilsetu Jeruzaleme) paaudze (40 gadi), kas to pieredzes nezudis pirms Jezus Kristus atgriešanas. Vai Jezus Kristus driz atgriezisies, pec mazak par 2 gadiem vai varbut pat šogad (5.Moz.2:14). Mes to droši nezinam (Mt.24:36), bet mes droši zinam, ka ebreji tika apspiesti, ka tas teikts Bibele, ka vini atgriezisies Izraela zeme, tatad ari Jezus atgriešanas ir sagaidama, ka tas Bibele teikts, iespejams, jau šogad. Pietiek palukoties notikumu gaita Tuvajos austrumos un citviet (Lk.12:40). Dievs darbojas ar valsts lideru starpniecibu, ka tas bija faraona un Hitlera laika pagatne. Dievs isteno savu planu par Valstibas iedibinašanu uz zemes ar centru Jeruzaleme (Lk.1:32). Tapat ka Izraela berni kristijas Mozus bausliba un beigu beigas iegaja Apsolitaja zeme, mes ari varam nemt dalibu nakamaja Valstiba, pienemot Dievu un Vina Delu Jezu, un Bibele ir musu celvedis (1.Kor.10:1-13).

2.dala (2.Moz. [Exodus] 8-14)
Faraons negrib laut Izraela berniem aiziet (un to nosauc par sirds nocietinašanu). 2.Moz.8:15 ir teikts, ka faraons apcietinaja savu sirdi. Dievs bija teicis (4:21), ka Vinš (Dievs) nocietinas vina sirdi, kas var likties ta ka netaisni, galu gala, kapec gan vainot faraonu, ja Dievs nocietina vina sirdi? Faktiski, škiet, ka faraona sirds jau bija nocietinata (7:13), faktiski paši brinumi nocietina vina sirdi, jo Dievs jau pazist cilveku sirdis (5.Moz.31:20,21). Tas pats notika Jezus Kristus dienas (Jn.9). un ari musdienas. Daži redz radišanas brinumu, Jezus brinumu un tie pienem Dievu, citi redz tas pašas lietas, bet noliedz Dievu (to sirdis ir nocietinatas). Tas pats notika Egipte (2.Moz.8:19), pat burvji saprata, ka tas ir Dieva pirksts. Mes redzam 8:7/6, ka egiptiešu burvjiem bija ipašas dotibas, tacu tikai tapec, ka kadam ir, vai škiet esam ipašas dotibas nenozime, ka tas ir no Dieva (5.Moz.13). interesanti, ka kaut ari egiptiešu burvji izvilinaja vardes no upem, tie tomer nevareja tikt no vinam vala.
Tikai ar sesto mocibu mums tiek teikts, ka Dievs nocietinaja faraona sirdi (2.Moz.9:12). Dievs darbojas cilveku sirdis, dažreiz uz sliktu, ka šaja gadijuma. Dažreiz Dievs darbojas cilveku sirdis uz labu (Ijabs). Dievs ir milestibas dievs, bet tas nenozime, ka vinš ir mikstsirdigs. Berna vecaki, kas neparmaca bernu neizrada milestibu (vini varetu domat, ka vini to dara, Sal.pamac.13:24).
Dievs bija loti pacietigs attieciba uz faraonu un deva vinam iespeju pec iespejas. Bet faraons ir spitigs un launs, bet vinam ir dots speks, lai pasaule varu uzzinat par Dievu (2.Moz.9:16). Tapat ka Hitleram tika dots speks, lai it ka netiši atgrieztu ebrejus atpakal zeme, un šis fakts sludina visai pasaulei, ka ir Dievs. Tas ir apbrinojami, ka pec visa notikuša daži egiptieši tomer neticeja Dieva vardam (9:20,21). Tapat ka šodien, ebreji ir atgriezušies zeme, ka Dievs to bija apsolijis, tacu vairums cilveku atsakas pienemt Dievu. Man tas liekas interesanti, ka Dievs ir tas, kas nocietina faraona sirdi. Pastav tada tendence ticet, ka velns /satans (kuru iedomajas ka parcilvecisku, specigu Dievam pretimstavošu butni) liek cilvekiem grekot vai noverš cilvekus no Dieva, tacu ta tas nav. Dievs zina, kas ir vina laudis, kas vinu pienem un attiecigi rikojas (Rom.9:18) to dzives. Pieversisimies Ijabam, vina sirds varetu nocietinaties to sapju un ciešanu rezultata, kuras Dievs ienesa vina dzive, tacu ta nenotika. Ijabam bija tas viss jaizcieš, lai pilnigak novertetu Dievu. Ijabs pienem to, ka ka labais, ta sliktais nak no Dieva, viss ir atkarigs no ta, ka uz to skatas. Mes varam but ka faraons, un mes varam but ka Ijabs. Ir verts atzimet, ka Satans Ijaba gramata pilda Dieva gribu, vinš nav Dieva pretinieks, tas nav Satans vai velns, kas eksiste dažu cilveku iztele (skat ari 1.Sam.18:10). Patiesiba vinš tuvina Ijabu Dievam (Ijabs 42:5,6).

Škiet, ka pirmas tris mocibas piemekleja tiklab ebrejus ka egiptiešus, bet parejas 7 mocibas piemekleja tikai egiptiešus. No ta mums bus macities, ka kristiešu ticigajiem mocibas ne vienmer ies secen, bet dažreiz, ja mes darisim to, ko Dievs mums liek darit, mes izbegsim dažam mocibam (12:13). Pat apustulim Peterim bija jacieš, lai vinš klutu pietiekami stiprs, lai stiprinatu citus (Lk.22:31,32).
Musu ticibas parbaude ir musu stiprinašanai (Rom.8:28). Mes varam vai nu nocietinat savas sirdis, vai palikt uzticigi. Lai kas ari nenotiktu, mes nevaram uzvelt vainu kadam citam (Rom.8:38,39). Nekas mus nevar noverst no Dieva milestibas. Faktiski ir tikai viena lieta, kas var noverst mus no Dieva. Vai kads var pateikt, kas? Tie esam mes paši. Ja lidzigi faraonam mes ignorejam Dieva speku, tad mes atdalamies no Vina. Ja tapat ka Jezus Kristus mes uzticamies Dievam, tad mes varam parspet un ari parspesim visu, kas stav musu cela uz Dieva Valstibu (1.Jn.2:1-14).

Treša dala
Mes redzejam 2.Mozus, ka Dievs ir tas, kas patiesi parvalda visu, mocibas nak tadel, ka cilveki nostajas pret Dievu. Dievs to pielauj, jo Vinš ir pacietigs un grib, lai cilveki Vinu pienemtu (5.Moz.8:2,3). 2.Moz.10:7,11 Faraons butu varejis izvairities no sapem un mocibam, tacu vinš to neizdarija. Mes nevaram izbegt no visam sapem un ciešanam, bet varbut no dažam tomer varam. Mes zinam, ka neveseligs dzives veids, ka smekešana, dzeršana, narkotikas vai sekss arpus laulibas var novest pie slimibam. Tatad piekopjot veseligu dzives veidu, mes varam izvairities no ciešanam velakaja dzives posma. Tacu dažas lietas mes kontrolet nespejam.


Pedejas mocibas bija pirmdzimto nave, un tas nebutu bijis, ja cilveki butu darijuši to, ko Dievs tiem bija licis darit. Tukstošiem gadu velak bija vel viens pirmdzimtais (Mt.3:17), kurš nomira; Jezus Kristus Dieva Dels un Vinš mira tai paša diena. Ši diena ebrejiem pazistama ka Pasha un ta ir ta pati diena, ko kristieši sauc par Lieldienam. Vai ta ir sakritiba? Nedomaju, ta ir vel viena zime, vel viens brinums, kas norada, ka tie ir Dieva darbi un ka Bibele ir Dieva dota. Jezus kristus ir musu Pasha jers (1.Kor.5:7). Vina izlietas asinis var mus glabt. 1.Kor.15:22,23 mums teikts, ka Jezus Kristus bija Dieva pirmdzimtais un mes caur Jezu Kristu ari varam tikt glabti (augšamcelšanas laika). Viens veids ka paradit, ka mes esam pienemuši Dievu un Jezu, ir kristibas. Tas ka Mozus tika ievietots udeni un tad izvilkts no turienes bija ka kristibas (lidzinajas kristibam, tacu ne gluži). Mozus tika ievietots upe ka ebreju kalps un iznaca no tas ka egiptiešu princis. Dievticigie caur kristibam noliek veco cilveku un pienem jauno (Rom.6:3,4). Tapat ka Jezus Kristus iegaja kapa ka mirstigais un iznaca nemirstigs.
Parmaina musos nebus tik pekšna (Jn.3:3-5 atdzimšana gara ir process [skat ari 5.Moz.32:52]). Cela uz Valstibu bus daudz kas jaiemacas. Tas var ilgt 40 gadus, bet tas var notikt ari rit. Katra cilveka celš bus unikals. Mozus gadijuma vinš40 gadus bija Egiptes princis (Ap.d.7:23). Tacu vinš tomer uzskatija sevi par ebreju, un redzot, ka egiptietis sit ebreju, vinš nosita egiptieti. Iespejams, tas nebija pareizi darits, jo ta ir cilvekiem raksturiga darbiba, bet Dievs to izmanto, lai veidotu no Mozus personu, par kadu tam bija jaklust. Mozum bija jabeg un vinš kluva par ganu, bija gans 40 gadus (2.Moz.7:7). Un galu gala Mozus bija gatavs savus pedejos 40 gadus but par princi (proti, lideri) un ganu ebrejiem, izvedot tos no Egiptes gusta. Pec kristibam musu dzive var ievirzities dažadas sliedes, dažreiz tas ir musu pašu zina un dažreiz Dieva zina, tacu visu laiku mums ir jaatceras, ka Dievs visu laiku vada mus, lai veidotu mus tadus, kadus Vinš mus grib redzet.

Vel viens fragments no 2.Moz., kas saistits ar Jezu Kristu, ir 12:8. Kapec neraudzetu maizi? Tapec, ka nebija laika to raudzet (12:34). Tas norada uz to, cik steidzigi ir japienem Dievs un Kristus. Nedrikst zaudet laiku. Jezus Kristus ir dzivibas maize (Jn.6:35), nav laika gaidit, lai redzetu, ka viss attistisies, jo ši maize, šis Jezus Kristus ir augšamcelies. 14:4 mes redzam, ka tikai reala iznicinašana liek dažiem saprast, ka Dievs ir viens. Jezus Kristus atgriezisies un bus karš. Pec tam, kad Dieva pretinieki bus sakauti, tad vini pienems Dievu (Cak.14:12-16). Faraons domaja, ka vinš ir tas varenais, Hitlers domaja, ka vinš ir tas varenais, arabi domaja, ka vini ir vareni un ir centušies sakaut Izraelu, ebreji doma, ka vini ir vareni, jo vini sagrava uzbrucejus. Kristigie Rietumi doma, ka ir vareni un var kontrolet Tuvos Austrumus. Bet Dievs kontrole visu, un kad tautas izies cina pret Izraelu (kas var loti driz notikt), tad Jezus Kristus atgriezisies, un Vinš sagraus šis armijas un beidzot bus miers. Neviena grupa vairs neiestasies pret otru (ne ebreji pret musulmaniem, nedz musulmani pret kristiešiem, vai melnie pret baltajiem, vai austrumi pret rietumiem), jo valdnieks, Jezus Kristus, valdis taisnpratigi (Ap.d.17:30,31). Ta ir evangelija vests. Ta ir milestibas vests. Dieva milestiba, kas deva Savu vienpiedzimušo Delu, lai glabtu mus (Jn.3:16). Jezus milestiba, kas atdevis savu dzivi par mums (Jn.15:13,14). 1.Kor.13 runa par davanu izdališanu, bet ir viena davana, kas nebeidzas (13:8,13). Ši milestibas davana ir par brivu un ta ir nebeidzama. Neskatoties uz visam ciešanam un nepatikšanam, neskatoties uz to, cik slikta ir pasaule, neskatoties uz to, ko cenšas darit cilveks. Dieva milestiba ir reala un ta pieder mums. Valstiba tuvojas, tuvojas miers. Kristus nak. Pienemiet milestibas davanu, dalieties milestiba ar Dievu, dalieties milestiba ar Jezu Kristu, dalieties milestiba ar cilvekiem un ieejiet apsolitaja atdusa (Ef.2:1-8). Kristus rokas ir atplestas krusta un šis rokas ir atplestas milestiba pret tevi un mani. Apskauj Jezu un apskauj dzivibu.

Nick Cox