2. DIENAS UN STUNDAS ZINĀŠANA …?

    Doma par to, ka mēs nevaram zināt ne dienu, ne stundu, kad atgriezīsies mūsu Kungs Jēzus, atvēsina mūsu entuziasmu, cenšanos izprast pravietojumus par pēdējām dienām. Pastāv garš to pantu uzskaitījums, kurus mēs vienkārši  nepareizi saprotam daudzu gadu garumā, kaut gan mums liekas, ka mēs precīzi zinām, ko tie apzīmē. Mums šķiet pārāk nogurdinoši pārbaudīt sevi, izanalizēt savu redzes viedokli. Mūsu Kunga vārdi par to, ka neviens nezina Viņa atgriešanās dienu un stundu, ir tam redzams piemērs. Ja varam uzzināt Kunga atgriešanās laiku, mēs varēsim atrast izeju no sarežģītām situācijām.

-         Visi galvenie notikumi, kas atbilduši Dieva mērķim, norisinājušies tad, kad patiesie ticīgie ir gaidījuši to iestāšanos: lielie plūdi, Jeruzalemes izpostīšana, tās atjaunošana, pirmā Kunga Jēzus atnākšana, m.ē. 70.g. notikumi, visi tie ir labi piemēri. Droši vien, tas pats attiecas uz otro atnākšanu un Dieva mērķa izpildīšanu? “Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem” (Am. 3:7), bet viņu mērķis bija nodot uzrakstīto mums. Kungs pārmeta ebrejiem, ka tie nespēja atšķirt Mesijas atnākšanu (Mt. 16:3; Lk. 19:44); bet Viņa pirmā atnākšana ir otrās atnākšanas pirmtēls. Bābeles notiesāšana bija vēl viens pēdējo dienu pirmtēls. Tas nozīmē, ka mums jājūt Kunga Jēzus atnākšanas laiku. To pašu Kungs saka, kad stāsta par vasaras iestāšanos, salīdzinot to ar Valstības tuvošanos.

-         Dāvids nojauta miesīgās un garīgās būtnes lielo prieku pēdējās dienās, gaidot Kunga atnākšanu. “Lai priecājas debess un līksmo zeme, lai krāc jūra un viss, kas to pilda! Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo … (salīdz. ar Mt. 13:38) … tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas Savā patiesībā” (Ps. 96:11-13).

-         Līgava ir prieka pārpilna, gaidot atnākam savu mīļoto (Augstā dz. 2:8).

-         Tadas zināšanas var iegūt, vienīgi rūpīgi studējot Bībeli patstāvīgi. Kungs Jēzus brīdināja mūs Eļļas kalna pravietojuma sākumā, ka mums nav jāklausa tie, kas saka “laiks ir atnācis” (Lk. 21:8) – Viņš aicina mūs vērot notikumus , sekot to attīstībai un būt uzmanīgiem pret to, kas notiek. Pravietojuma beigās Viņš atkal atgriežas pie šīs domas. “Kad (kokiem) pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība” (Lk. 21:30,31). Ļoti personiska nojauta, ka vasara jau tuvu, līdzīga mūsu zināšanai, ka Kungs ir tuvu.

-         Ja uzmanīgs cilvēks zina, ka atnāks zaglis, viņš būs vēl uzmanīgāks, acīgāks un būs nomodā (Mt. 24:43). Šī līdzība sabalsojas ar 1. Tesal. 5, kur mēs lasām par to, ka ticīgais būs nomodā, gaidīdams savu Kungu, Viņa atnākšana ticīgajam nebūs negaidīta.

-         Ja cilvēks negaida Kunga atnākšanu (nav nomodā), tas pielīdzināms neziņai par Viņa atnākšanas laiku (Atkl. 3:3). Mk. 14:37 mēs esam brīdināti par to, ka ja mēs neesam nomodā, mēs negaidām Kungu, nezinām Viņa nākšanas laiku, līdz ar to mēs nevarēsim sagatavoties Viņa atnākšanai.

-         Ja neviens nevar zināt Kunga Jēzus atgriešanās laiku, tad būtu bijis ļoti grūti iztulkot Eļļas kalna pravietojumu. Kad mācekļi Viņam jautāja: “Kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?” (Lk. 21:7), Jēzus nepārtrauca sarunu, to apraujot. Viņš tiem nosauca Savas atgriešanās laika pazīmes. Ticīgie diezgan precīzi zināja, kas notiks m.ē. 70.gadā. Jēkabs, Pēteris un Pāvils drosmīgi mācīja, ka “soģis stāv durvju priekšā” (Jēk. 5:9). Bija grūti atvērt ticīgo acis pravietiskajiem vārdiem, - iznākumā bija viņu saprašana, ka Valstība tiks atjaunota.

-         Eļļas kalna sprediķa saturs skaidri pasaka to, ka ticīgie zina Kunga Jēzus nākšanas laiku.

-         140 un vairāk gadus mums saka, ka “laiks ir atnācis” (Lk. 21:8), bet tas nenāk. Jēzus vārdi norāda tieši uz to, ka “laiks ir atnācis”, Viņa atnākšana ir neizbēgama. Mēs paši precīzi nezinājām, ka Kunga atnākšana ir nenovēršama, taču mēs naivi, ar spītīgu neatlaidību izmantojām šos vārdus savos referātos. Tagad mēs droši to nezinām, bet pašās pēdējās dienās mēs iemantosim pārliecību, ka tas ir nenovēršami. Mēs to gribēsim, un mēs par to būsim pārliecināti.

Lūk, ko par to saka senas īru dzejas pants:

    Kurš nezina, ka tas ir muļķis,

                        atstājiet to, lai dus.

Kurš zina, ka viņš zina, ko viņš nezina,

                         Pamodiniet to.

Kurš zina, un zina, ko viņš zina,

                         Tas ir gudrs.

                         Sekojiet tam.

Par mācekļiem

    Šī ideja ir pretrunā ar to, ko mēs redzam Eļļas kalna pravietojumā: “to dienu un stundu nezina neviens cilvēks”. Tas, iespējams, attiecās uz Viņa mācekļiem. Viņu klausījās divpadsmit apustuļi, un viņi nezināja Jēzus atgriešanās dienu un stundu. Ticīgie Viņa atgriešanās laikā nebūs sagatavoti (Mt. 24:50), tas pārliecinoši pierāda to, ka ticīgo pēdējā paaudze kaut kādā veidā uzzinās dienu un stundu, t.i., nozīmēto laiku (Atkl. 9:15), Kunga Jēzus atgriešanās laiku.

    Pat Kungs nezina Savu atgriešanās laiku, to zina tikai Tēvs. Jēzus to apstiprināja (Mk. 13:32) – laikā, kad Viņš sarunājās ar saviem mācekļiem. Viņš pats to nezināja. Bet pēc Savas augšāmcelšanās un slavas Kungs pieskārās divām lietām, kas, neapšaubāmi, ir saistītas: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes … nav jūsu daļa (vēršanās pie 11 apustuļiem) zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā” (Mt. 28:18; Ap.d. 1:7,8). Viss Tēva spēks bija atdots Viņa slavenajam Dēlam, tas arī ietver sevī zināt otrās atnākšanas “laikus vai brīžus”. Kungā “apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības” (Kol. 2:3). Kad Jēzus runāja par to, ka par to dienu “nezina neviens” … pat Cilvēka Dēls, Viņš nedomāja, ka tā turpināsies vienmēr. Viņš runāja tikai par konkrētu laika periodu.

    Mācekļi ļoti gribēja zināt Kunga atnākšanas laiku, un tāpēc Viņš deva tiem šī laika pazīmes. Bet Kungs Jēzus arī zināja to, ka mācekļi nezina ne Viņa nāves laiku, ne atgriešanās brīdi (Mt. 16:3; Lk.19:44) – Kungs pastāstīja mācekļiem stāstu par cilvēku (Viņu pašu), kurš aizbrauca no mājas, pavēlēdams saviem mājiniekiem būt nomodā. Viņš brīdināja tos par to, kas būs, ja viņi nepaklausīs. Katrs no šiem brīdinājumiem izpildījās dažu nākošo dienu laikā, to dienu laikā, kas bija pirms Kristus nāves:

Neērtie secinājumi

     Jēzus vārdi par to, ka jābūt nomodā, jo neviens nezina precīzu Viņa atgriešanās laiku, vērsti uz divpadsmit apustuļiem. Augstākminētais skaidri saskatāms tajā apstāklī, ka pēdējo dienu ticīgie zinās Kunga atgriešanās laiku, un liek mums nonākt pie nenomierinoša slēdziena:

-         150 un vairāk gadus mēs proklamējām, ka “Kristus atnākšana ir nenovēršama”, un tas bija nepareizi. Mēs precīzi zināsim Kristus atnākšanas laiku. Mēs nekļūdīsimies. Pagātnē mēs domājām, ka zinām visu, pamatojoties uz Bībeles pravietojuma saprašanu. Tomēr mūsu saprašana bija nepareiza. Mums jāatrod sevī drosme to apzināties.

-         Vai mēs esam pārliecināti, ka visi dotie pravietojumi ir izpildīti un Kunga atgriešanās ir neizbēgama? Nevar teikt, ka mēs esam droši par to. Mūsu attieksme pret karjeru, banku bilanci, materiālajiem labumiem, cilvēciskajām attiecībām skaidri parādīs, par ko mēs esam parliecināti.

-         Mēs esam cieši pietuvojušies problēmai: vai mēs atrodamies pilnas pārliecības, noteiktas zināšanas stāvoklī par otrās atnākšanas neizbēgamību, par ko māca Raksti, un proti, Eļļas kalna pravietojums? Man ir aizdomas, ka nē. Protams, mums jādzīvo tā, it kā Jēzum jāatnāk jebkurā brīdī, bet diez vai mēs varam teikt, ka visi pravietojumi ir piepildīti un Kunga atnākšana ir neizbēgama. Pāvils dzīvoja tā, it kā viņš zinātu, ka Kunga atgriešanās ir neizbēgama. Viņš teica tesaloniķiešiem, ka svētītā diena pagaidām nenāks, jo dažiem pravietojumiem vēl jāpiepildās (2. Tesal. 2:3). Man ir aizdomas, ka tieši šādā situācijā mēs tagad atrodamies un dzīvojam, it kā gaidītu Viņa atgriešanos nekavējoties, kaut gan tai pašā laikā apzināmies, ka mēs nezinām precīzu Kunga Jēzus nākšanas laiku, jo ar nepacietību gaidām pravietojumu izpildīšanos.

-         Doma par to, ka ticīgie, kas dzīvo uz otrās atnākšanas robežas, zinās dienu un stundu, apstiprinās vismaz ar divām tēmām pravietojumā par pēdējām dienām: notiks pēkšņs izrāviens (virzīšanās uz priekšu) Bībeles un pravietojumu izpratnē patiesās baznīcas iekšpusē pēc nomāktības un apspiešanas dienām (iespējams, tiešā nozīmē). Tie ticīgie, kas paliks dzīvi, būs tieši tādā stāvoklī, kas aprakstīts šīs nodarbības sākumā: tieši viņi būs absolūti pārliecināti, ka Kunga Jēzus atnākšana ir neizbēgama. Lūk, kāpēc dienas pirms Kristus atgriešanās sauc par “Cilvēka Dēla dienām” (Lk. 17:24,26) – zīmes būs tik skaidras, it kā Viņš jau būtu atgriezies.