1. nodarbība.

Bībele.

Bībelē norādītās pamatpatiesības ir lielas un kategoriskas. Kā tajā skaidri norādīts- Dievs Visuma Radītājs ir Bībeles autors. Bībelē mums atklājas Dievs un Viņa griba. Ja šo pamatpatiesību varētu noliegt, Bībele izrādītos lielākā uz nežēlīgākā ciulvēces apmānītāja. Ja Bībelē rakstītais ir patiesība, mūsu priekšā atrodas pasaules augstākā vērtība.

Bībelē rakstītajā Dieva Vārdā varam atrast mieru un laimi.

Tā dod atbildes uz vismulsinošākajiem jautājumiem par mūsu dzīves jēgu un nolūku labā un ļaunā sadursmes gala iznākumu.

Palūkosimies, ko Bībele mums vēsta. Pāvils, rakstot par Veco derību, saka: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2. Timoteja 3:16).

Manuskriptu orģinālos katrs vārds rakstīts tiešā Dieva virsvadībā. Arī apustulis Pēteris pasvītro šo faktu: ”Jo praviešu sludināšana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara Spēkā” (2. Pētera vēstule 1:21).

Kāpēc Bībele tika rakstīta.

Bībele mums stāsta par cilvēku cilts sākumu un par to, kā Dieva griba mūs glābt novedīs pie galīgas labās uzvaras pār ļauno un grēka izskaušanas.

Gan Vecā, gan Jaunā Derība mums vēsta, ka Jēzus Kristus ir vienīgais, kas glābs cilvēku cilti. ”Šīs zemes ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa vārdā” (Jāņa ev. 20:31).

Bībele izglīto cilvēku, mācot, kas Dieva acīs ir labs, kas ļauns, kādi ir mūsu pienākumi pret Dievu un līdzcilvēkiem.

Visbeidzot, mēs uzzinām nākotnes pravietojumus, un tādējādi varam gatavoties sagaidīt Kristus atnākšanu.

Bībeles saturs.

Bībelē atarodam 66 grāmatas, kuras sarakstījuši apmēram 40 dažādi autori aptuveni 1500 gadu posmā. Autori dzīvojuši Izraēlā, Ēģiptē, Itālijā, Babilonā u.c valstīs.

Visas grāmatas savstarpēji papildina vienu tēmu: Kā piepildās Dieva griba cilvēces liktenī no pirmās Mozus laikiem līdz tiem laikiem, kad ”Pasaules valdība kļuvusi par īpašumu mūsu Kungam un viņa svaidītam, un viņš būs valdnieks mūžīgi mūžam” (Atklāsmes grāmata 11:15).

Vecā Derība.

Tajā ietilpst:

1. Mozus likumu grāmatas, kuras lasām par to, kā Dievs izraudzīja Ābramu, noslēdza līgumu ar viņu un visiem viņa pēctečiem, izveda tos no Ēģiptes un dseve zemi tiem, ko pašlaik sauc par Izraēlu.

2. Vēsturiskās grāmatas. Sākot ar Jozua grāmatu, līdz Esteres grāmatai, tās stāsta par Izraēla (Jūdu) vēsturi un attiecībām ar Dievu.

3. Dzejas un gudrības grāmatas ir Īkjaba grāmata, Psalmi, Salamana Pamācības, Salamans Mācītājs, Salam,ana Augstā Dziesma.

4. Praviešu grāmatas. Praviešu galvenais uzdevums bija ne tikai pareģot nākotni, bet arī tautai darīt zināmu Dieva gribu un Viņa Vārdu. Garajām Jesajas, Jeremijas un Ecechiēla grāmatām seko vairākas īsākas.

Jaunā Derība.

Tajā ietipst:

Evaņģeliji. Vārds „Evaņģēlijs” nozīmē labu ziņu, ko vēstī četras atsevīšķas grāmatas par Kristus dzīvi- Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa.

2. Apustuļu Darbu Grāmata. Domājams, to sarakstījis lūka, un tā stāsta par notikumiem pēc Kristus augšāmcerlšanās no miroņiem. Mēs uzzinājām, kā izveidojušas pirmās draudzes un kā apustuļi labo vēsti visā Romas impērijā.

3. Vēstules. Tās rakstījuši apustuļi, lai palīdzētu to laiku ticīgajiem mazajās, nesen nodibinātajās un tālu vienai no otras esošajā draudzēs.

4. Aklāsmes grāmata. Tā ir Jēzus pēdējā vēsts, kas apustulim Jānim parādījās vīzijā.

Jēzus Kristus ticēja katram Vecās Derības vārdam.

Jēzus Kristus mācījas no Vecāsa Derības, ticeja Svētajiem Rakstiem un, pieņemdams,. Tos par neapstrīdamu autoritāti, lika savas mācības pamatos. Ja aplūkojam sekojošus bībeles pantus:

Jāņa ev. 5:46-47  Lūkas ev. 24:27

Lūkas ev. 24:44-48 Mateja ev 22:49

Marka ev. 7:46-13 Mēs redzam, ka Jēzus, runādams par Ābramu, Īzaku, Jēkabu, Dāvidu, Salamanu un citiem, balstījās uz faktu, ka tie bijusi reālas vēsturiskas persona un ka visa Vecā Derība ir Dieva Vārds.

Bībeli nav iespējams atspēkot.

Mūīsdienu tehnoloģiskie un intelektuālie pētījumi apliecina Bībeles rakstu patiesīgumu. Daudzi tās ienaidnieki, ieskaitot ļoti gudrus, centušies pierādīt pretējo, taču veltīgi. Patiesība nevar nonākt pretrunās arsevi- ievērjami zinātniski pētījumi un atklājumi ir saskaņā ar Dieva Vardos teikto. Par Bībeles autoritāti liecina tās saglabāšanās gadsimtiem pāri. Tā bijusi aizliegta, slēpta vienkāršajai tautai, veseli izdevumi tikuši sadedzināti kā arī vairāki autori mēģinājuši to atspēkot.

Bībele nelokāmi izturējusi nepārtrauktu un neastlaidīgu opozīciju, palikdama nesatricnāma.

Nav iespējams neievērot Bībeles lielo senatnīgumu, kāda tā saglabājusies līdz mūsu dienām, kā arī tās milzīgo iespaidu uz cilvēci.

Arheoloģiskie izrakumi pierāda Bībeles vēsturisko patiesīgumu, muzeji glabā rakstu fragmentus to tautu valodās, kas kas sadarbojušās ar ebrejiem, un tie pierāda Bībelē aprakstīto notikumu, seno parašu un vietējo paradumu attēlojumu precizitāti.

Kritiskos iebildumus pret Jūdu pārrakstītāju iespējami pieļautajiem sagrozijumiem atspēko senu manuskriptu atradumi. Visievērojamākais no tiem- Nāves jūras rakstu tīstokļa atrašana 1947. gadā. Šie manuskripti

Saglabājušies no 2. gadu simteņa laikiem Pirms Kristus dzimšanas. Vienīgās atšķirības no citiem avotiem ir tikai rakstībā, bet ne doktorīnās, pravietojumos vai vēsturiskajs faktos.

Pravietojumu patiesīgums.

Pravietojumi apliecina Dieva vēlēšanos atklat savu varenību pāri visiem pasaulē esošajam.

Ik pa laikam Bībele vēsta, kas notiks simtiem gadus uz priekšu. Mateja ev. 2 nodaļā mēs lasām par to, kā Gudrie nonāca Jeruzālemē un vaicāja: ”Kur ir tavs Jūdu Ķēniņš?”. Herods uzdeva šo jautājumu Augstajiem priesteriem, tie tūlīt atbildēja: ”Bētlēmē, Jūdu zemē, jo tā raksta pravietis”, jo viņi zināja, ka tas ticis parģots Vecās Derības Michas grāmatā 5:2.

Daudzi pareģojumi attiecas uz senajām tautām un it īpaši uz Jūdiem. Daudzas senās tautas izazudušas, bet par spīti vairrākkārtējiem mēģinājumiem to iznīcināt. Tātad varam apkopot vairākus iemeslus, kas liek ticēt, ka Bībeles rakstītāji bijusi Dieva iedvesmoti.

1. Tās vēstijumu kopsakarība, neraugoties uz dažādajiem autoriem, kas strādājuši ilga alika posmā.

2. Tās brīnumainā saglabāšanās.

3. Arheoloģisko izrakumu liecības.

4. Pravietojumu piepildīšanās.

Daži nosacījumi mācibām.

Lai izprastu Dieva Vārdu, mums ieteic būt mācāmiem kā maziem bērniem (Mateja ev. 11:25). Mums pašiem jāvēlas izzināt Dieva Vārda patiesību un gudrību. Mums jātic, ka Dievs atalgos mūsu meklējumus (Vēstule Ebrejiem 11:6). Mums jaizvēlas dzīvot savas dzīves atbilstoši baušļiem. Jēzus mums novēlējis: ”Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ka jūs tā darāt!”

(Jāņa ev. 13:17). Un ”Ne ikkatrs, kas uz manim saka: ”Kungs! Kungs!”, ieies Dieva Valstibā, bet tas, kas dara mana Debesu Tēva prātu” (Mateja ev. 7:21).

Apustulis Pāvils rakstīja: ”Gādājiet par bijāšanu un drebēšanu par to, ko topat ēti”

(Vēstule Filipiešiem 2:12).

Kā studēt bībeli?

Tāpat, kā jebkurās studijās, visieteicamākā ir plānveidīga lasīšana. Bībeles pantus vienmēr ieteicams aplūkot kontekstā un salīdzināt vairākās nodaļās rakstīto, lai sameklētu dažādu jautājumu izskaidrojumus. Jūs varēsiet pārliecināties, ka ticības pamati balstās uz Bībelē rakstīto.

Balstoties uz Svēto Rakstu autoritāti, ir iespējams izskaidrot vai saskaņot daudzus ”grūtus” vai ”pretrunīgus” Bībeles pantus. Dažreiz var palīdzēt vārdnīcas, norādes un komentāri, taču jāatceras, ka to autori nav bijuši Dieva iedvesmoti.

Ja to secinājumi ir pretrunā ar S veto Rakstu mācīto, tad tie ir kļūdaini. Šo mācību kursu nolūks ir Jums pašiem saprast Bībeli, lai Jūs to pieņemtui kā Dieva Vārdu, kas sola mūžīgu dzīvību visiem, kas dzird un paklausa.

1. lekcijas parbaudījums.

Pasvītrojiet pareizās atbildes uz katru jautājumu.

1. Kas ir Bībeles autors?

a) Pāvils.

b) Mozus.

c) Dievs.

d) Daniels.

2. Kadus rakstus par sevi Jēzus Kristus izskaidroja abiem mācekļiem ceļā uz Emmavs pilsētu:

a) Praviešu rakstus

b) Mzus grāmatas

c) Psalmus

d) Pamācības

3. Nāves jūras Rakstu vīstokļus atklāja

a)1749.g.

b)1794.g.

c)1947.g.

d)1914.g.

4. Kurā pilsētā pēc Michas pareģojuma bija jādzimst Kristum?

a) Jeruzālemē

b) Betelē

c) Bētlemē

d) Bābelē

5. Cik ilgā laika posmā sarakstītas Bībeles grāmatas?

a) 50 gados

b) 15 gados

c) 1500 gados

d) 150 gados

6. Jēzus mums teicis: ”Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat...

a) ja jūs pasakāt citiem

b) ja jūs tā darat

c) ja jūs to atceraties

d) ja jūs par to pārliecināties

7. Cik daudz atsevišķu grāmatu ietverts Bībelē?

a) 66

b) 27

c) 39

d) 23

8. Ko savā otrajā vēstulē sevišķi uzsver apustulis Pēteris:

a) labu uzvešanos

b) dziedāšanu

c) praviešu sludināšanu

d) runāšanu

9. Kā sauca pilsetu, kura dzīvoja Pāvils Apustuļu darbu 28 nodaļas 23-31 pantos minetajā laika posmā:

a) Roma

b) Jeruzāleme

c) Efeza

d) Aleksandrija

10. Kur mums rast izpratni par Dieva plānu un nlūku attiecībā ar mūsu planētu?

a) Nāves jūras rakstu tīstokļus

b) arheologu pētījumos

c) Jūdu likumos

d) Svētajā Bībelē