|
|
| |
| |
| |
| |
| |
Mācību metode || 1. Bībele || 2. Dievs || 3. Dieva Plāns Un Nolūks || 4. Nāve || 5. Dieva apsolījumi || 6. Jēzus Kristus || 7. Dieva apsolījumi (2) || 8. Kristus augšāmcelšanās || 9. Kristus atgriešanās || 10. Evanģēlijs || 11. Kristība || 12. Dieva Valstība
|
12.lekcija. Dieva Valstība. Kad Kristus atgriezīsies- un iepriekšējās lekcijas ir parādījuša, ka tas notiks drīz-viņa pirmais darbs būs piecelt mirušos. ”Un daudzi no tiem, kas dus zemes pīšļos, uzmodīsies” (Daniēla 12:2). ”To mēs jums sakām, balstoties uz mūsu Kunga Vārdu: mēs, kas līdz mūsu Kuga atnākšanai paliksim dzīvi, ne ar ko nebūsim priekšā tiem, kas ir aizmiguši. Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši” (1.Tesaloniķiesiešiem 4:15-16). Pēc tam būs tiesa, un mūžīgās dzīvības balva tiks piešķirta taisnajiem, kuri tad palīdzēs pārvaldīt Dieva valstību. Bībele apsola, ka Kristus valdīšana darīs galu visiem ļaunumiem, kas tagad valda pasaulē. Apstākļi Valstībā. Nebūs apspiešanas (Psalmi 72:4), un nebūs kara: ”Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīnadārza dārznieka nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot”(Jesajas 2:4). Ķēniņa valdīšana būs taisnīga un patiesa. ”Viņš netiesās pēc tā, ko viņa acis redz, un nespriedīs pēc tā, ko viņa ausis dzird, bet viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemesspriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības” (Jesajas 11:3-4). Slimības būs iznīcinātas un sērgu un epidēmiju lāsts būs noņemts. ”Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs” (Jesjas 35:5-6). Daudzas zemes mūsdienās cieš badu, un tūkstošiem cilvēku katru dienu mirst no bada. Tajā dienā vairs nebūs bada. Ūdens avoti tuksnesī ļaus augt labībai tur, kur tā nevar augt šodien. ”Jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā. Un svelošā smilts taps par ezeru un izkaltušā zeme par ūdens avotu” (Jesajas 35:6-7). ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem, augļu koki viļņos kā Libanona meži” (Psalmi 72:16). Pašās beigās tiks iznīcināta pati nāve. ”Un tad nāks gals, kad viņš nodod Valstību Dievam un Tēvam, kad Viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.Jo viņam vajag vldīt, tiekāms Viņš noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām. Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve” (1.Korintiešiem 15:24-26). ”Viņš (Dievs) nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, jo, kas bija, ir pagājis” (Atklāsmes 21:4). Ir saprotams, kāpēc šo mācību sauc par evanģēliju- mēs zinām, ka šis vārds nozīmē ”Labā vēsts”. Pestīšana. Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus izsūtīja savus apustuļus ar šādām pamācībām: ”Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evanģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts tas tiks izglābts” (Marka 16:15-16). Ir jāsaprot, ka kristībai ir jānāk pēc ticības evanģēlijam. Šis pants turpinās- ”Bet, kas netic, tiks pazudināts”. Vasarssvētku dienā apustulis Pēteris runāja par Jēzus augšāmcelšanos un par cerību uz viņa otro atnākšanu. Cilvēki, kas dzirdēja šo uzrunu, bija aizkustināti, un viņi jautāja, ko viņiem vajag darīt. Viņiem tika teikts atgrizties no grēkiem un likties kristīties. Atgrizties no grēkiem nozīmē mainīt savu domāšanu- sākt jaunu dzīvi. ”kas viņa vārdus uzņēma, to kristīja... un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās” (Apustuļu d. 2:41-42). Ievērojiet šo pašu vārdu kārtību- saprašana un ticība, kam seko paklausībakristībā. Pēc tam seko ticīgā pastāvīga cenšanās dzīvot savu dzīvi tā, lai iepriecinātu Dievu. Tad šis kristītais kristietis, par ko ie teikts, ka ”viņš ir augšāmcēlies ar Kristu”, var ar paļāvību gaidīttāKunga atnākšanu. ”Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām, jo jūs esat miruši un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsiet līdz ar Viņu” (Kolisiešiem 3:1-4). Piedošana. Ja šajā Kristus gaidīšanas laikā krisitietis grēko, viņš zina, ka Jēzus ir viņam līdzi jūtošs aizstāvis, tāpēc, ka viņš zina, kas ir kārdinājuims. Vēstulē Ebrejiem mums ir atgādināts, ka mūsu Augstais Priesteris bija kārdināts tāpat kā mēs, lai arī viņš spēja pretoties un negrēkoja (Ebrejiem 4:15). Kristietis var paļāuties uz to, ka viņa lūgšanas tiks uzklausītas. ”Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un žēlastību, palīdzību īstā laikā” (Ebrejiem 4;16). Dieva balva (dāvana). To mēs nevara dabūt tikai paši ar saviem pūlēm. Tikai ar Dieva mīlestību uz žēlastību mēs varam iegūt pestīšanu Kristū. Tā apustulis Pāvils rakstīja: ”Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana” (Efeziešiem 2:8). ”Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23). Nākošais solis. Jūs tagad esat šīs neklātienes kursa 1. pakāpes divpadsmit lekcijas. Jūs šajās lekcijās esat izlasījuši īsu uzskicējumu par to, ko Bībele māca par Dievu viņa plānu attiecībā pret zemi. Jūs varbūt esat līdzīgi daziem ļaudīm no Atēnām, kas klausījās Pāvilā un ”par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: ”Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim” (Apustuļu d. 17:32). Citiem vārdiem sakot, viņi bija labprāt klausījušies, bet nebija pārāk ieinteresēti turpināt savas mācības. Bet, varbūt jūs esat kā ļaudis no Berojas, ko apmeklēja apustulis, kuri ”vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot” (Apustuļu d. 17:11). Vienalga, pie kuras ļaužu grupas jūs piederat, bet Dieva plāns vēl piepildīsies. Pēteris rakstīja, ka pēdējās dienās cilvēki zobosies par domu, ka Kristus atgriezīsies. Pēteris teica, ka viņi ņirgājās parNoas sludināšanu, bet kad pienāca noliktā diena, sākās plūdi. Tāpat arī, vai cilvēki tam pievērš uzmanību vai nē, ”tā Kunga diena nāks” (2.Pētera 3:9-10). Īpašs vēstījums jums. Apustulis nobeidz šo vēstuli tekdams, kā jūs zināt, šo: ”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā” (2.Pētera 3:11). Uz šo jautājumu jāļauj atbildēt Bībeles studentam atsevišķi. Mēs ticam, ka jūs centīsieties, ”ka viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus” (2.Pētera 3:14). Fragmenti Bībeles lasīšanai: Jesajas 65:17- 25 Kolosiešiem 3 Romiešiem 13 2. Pētera 2 Efeziešiem 5 Efeziešiem 2 12.lekcijas pārbaudījums. Pasvītrojiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma pēdējā vāka, vai pārrakstiet pareizās atbilddes vēstulē un atsūtiet to mums. Pabeidziet šo pārbaudījuma ekseplāru un uzglabājiet to kā izziņas materiālu. 1. Kāds būs Jēzus pirmais darbs, kad viņš atgriezīsies uz zemes? a) Paziņot visiem, ka viņš ir ieradies. b) Piecelt mirušos. c) Dot laimi visiem. d) Iznīcināt grēciniekus. 2. Kuri no sekojošajiem apstākļiem pastāvēs Dieva Valstībā? a) Vairs nebūs kara. b) Vairs nebūs slimību. c) Vairs nebūs bada vai sausuma. d) Vairs nebūs nāves. 3. Kurā svētku dienā apustulis Pēteris pastāstīja cilvēkiem par Jēzus otro atnākšanu, kā tas ir pierakstīts Apustuļu darbos 2? a) Jūdu lieldienās. b) Vasarsvētkos. c) Purima svētkos. d) Lieveņa svētkos. 4. Kā kristītam ticīgajam būtu jādzīvo? a) Klosterī. b) Izolācijā. c) Tā, lai iepriecinātu Dievu. d) Darot svarīgu darbu. 5. Kā kristietis var lūgt grēku piedošanu? a) Ar upuriem. b) Dodot desmito tiesu. c) Ar dāvanu došanu. d) Ar lūgšanu. 6. Kāda ir Dieva dāvana, kas pieminēta vēstulē Romiešiem 6? a) Mūžīgā dzīvība. b) Radīšana. c) Bībele. d) Gadalaiki. 7. Ko darīja ļaudis Atēnās, kad viņi dzirdēja Pāvilu sludinām? a) Nomētāja Pāvilu ar akmeņiem. b) Teica: ”Par to mēs tevi vēl citu reizi dzirdēsim”. c) Cildināja Pāvilu. d) Godināja pāvilu. 8. Ko darīja Berojas ļaudis, kad viņi dzirdēja Pāvilu sludinām? a) Dziedāja slavas dziesmas. b) Meklēja ik dienas rakstos. c) Sludināja. d) Pārdeva visus savus īpašumus. 9. Ko no sekoošā cilvēki nespēj novērst? a) Piesārņojumu. b) Dieva Valstības nodibināšanu. c) Naidu. d) Jēzus atgriešanos. 10. Kurš no Jēzus apustuļiem pamācīja mūs censties dzīvot nevainojami? a) Pāvils. b) Filips. c) Jānis. d) Pēteris. Kāpēc tik daudz sektas? Kāpēc kristietībā ir tik daudz sektu? To lielais skaits izsauc neticīgo izsmieklu un apbēdina patiesi ticīgos. Kad apustuļi izplatīja Kristus mācības, tad radās kristietība, kurā bija bija tikai viena vienīga ”sekta”, par kuru teica, ”ka tai visur pretojas” (Apustuļu d. 28:22). Ja mācības pie kurām pieturējās kristiesi, būtu saglabājušās tieši tādas, kādas tās deva paši pirmie skolotaji, tad vismaz ir varbūtība, ka tā būtu turpinājusi pastāvēt kā viena ”sekta”. Bet pieņemsim, ka tiek ievestas jaunas mācības, veci vārdi tiek lietoti, lai ietērptu jaunas idejas un sveša filozifija tiek savienota ar sākotnējo mācību? Vai nav skaidrs, ka radīsies saspīlējums starp jauno un veco ticību? Tiks atvērts ceļš, lai savienotu atšķirīgas idejas un izdomātu jaunas teorijas, lai saskaņotu pretrunīgas lietas. Tā rezultātā atsevišķas grupas pamazām attālināsies viena no otras, līdz tās sašķelsies atsevišķās baznīcās, starp kurām valdīs mūžīgas nesaskaņas un strīdi. Runājot vispārīgi un vienkārši, tieši tas lielā mērā notika ar kristietību. Šīs pārmaiņas sākās jau apustuļu laikā, jo mēs redzam, ka Pavils enerģiski nostājās pret idejām, kas padarītu mirušo augšāmcelšanos nevajadzīgu (1.Korintiešiem 15:12,20). Savas dzīves nogalē Pāvils vēl aizvien cīnījās pret tiem, ”kas ir noklīduši no patiesības, sacīdami, ka augšāmcelšanās esot jau notikusi” (2.Timoteja 2:18). Pastāv liela varbūtība, lai neteiktu vairāk, ka vienīgā mācība, kura būtu varējusi izstumt ticību augšāmcelšanai nākotnē, bija grieķu mācība par dvēseles nemirtību, un tāpēc nav vajadzības pēc augšāmcelšanās no kapa. Pāvilu šī lieta ļoti sarūgtināja, jo tās sekas bija postošas. Tā bija ”sagrozījusi dažu ticību”, un, domājot par nākotni, viņš redzēja, ka tā izplatīsies ”kā sērga” (2.Timotejam 2;17). Dažās iepriekšējās vēstulēs Pāvils bija teicis, ka pienāks laiks, kad notiks ”atkrišana”, un pat, ka ”netaisnibas noslēpumainais spēks jau ir darbā (2.Tesaloniķiešiem 2:3,7). Viņš teica efeziešiem: ”No jūsu pašu vidus celsies vīri ačgārnības runādami” (Apustuļu d.20;30). Abās savās vēstulēs Timotejam viņš rakstīja par laiku, kad ”daži atkritīs no ticības” (1.Timotejam 4:1). ”un kad viņi nepanesīs veselīgo mācību...” bet ”noversīs ausis no patiesības, un piegriezīsies pasakām”. Viņi ”uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez” (2.Timotejam 4:3-4). Pāvils nebija vienīgais, kas tā domāja. Pēteris teica: ”Jūsu starpā bū sviltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības” (2.Pētera 2:1). Jāņa vēstules, ko viņs uzrakstīja sirmā vecumā ap pirmā gadsimta beigām, bija lielā mērā veltītas cīņai pret mācību, kura jau bija plaši izplatījušies. Viņš teica: ”Daudz viltus pravieši (vai mācītāji) ir izgājuši pasaulē” (2. jāņa 7p). ”Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē” (1. Jāņa 4:1). Viņš mudināja ticīgos pārbaudīt tos, kuri nāca pie viņiem kā mācītāji (vai, viņa paša vārdiem, ”pārbaudīt garus”), un vienīgā mēraukla, ar kuru viņus varēja pārebaudīt, bija Vārds, ko Dievs jau bija devis caur Savu Svēto Garu- tas ir, Svētajiem Rakstiem. Jau apustuļu laikā, kad varēja atsaukties vienīgi uz rakstiem, ko mēs tagad saucam par Veco Derību, Berojas jūdi tika nosaukti par ”labvēlīgākiem”, jo ”viņi meklēja ik dienas rakstos”, lai redzētu, ”vai tas tā esot”, kā Pāvils un Sīla viņiem stāstīja (Apustuļu d. 17:11). Un kad agrākos laiks jūdi bija mēģinājuši sazināties ar mirušajiem, lietodami līdzīgtas metodes, kā mūsdienu garu izsaucēji, Jesaja bija norādījis uz vienīgo avotu, ko izjautāt: ”Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva?... Jāturas pie bauslības un liecības! Ja nē, tad runātam vārdam neausīs rīta gaisma!” (Jesajas 8:19-20). ”Jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir ir runājuši Svētā Gara spēkā” (2. Pētera 1:21). Tā kā šķelšanās ir sākusies tāpēc, ka ir cēlušies vīri ka runā ačgārnības, ”lai aizrautu mācekļus sev līdzi” (Apustuļu d. 20:30), tad vienīgais ceļš uz vienotību ir atgriešanās pie ”tās ticības, kas svētiem reiz uzticēta” (Jūdas 3.p.). Mūsdienās, aizmirstot un noklusējot atšķirības, tiek pieliktas pūles, lai panāktu vienotību starp dažādajām baznīcām un sektām, bet, kamēr kādu centienu rezultātā var rasties organizācija, kas vairāk apmierina cilvēkus, tā nevar būt pieņemama Dievam. Vienīgā vienotība, kas ir pieņemama Dievam, ir tā, ko aprakstīja Pāvils: ”Viena miesa, viens gars- jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti- viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens visu visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem ar visiem un iekš visiem” (Efeziešiem 4:4-6). Šodien ir vislielākā mērā vajadzīgs atgriezties pie šīs vienas ticības, kuru sludināja Kristus unb viņa apustuļi. Mums nevajag censties palašināt šo ceļu, bet gan izvēlēties šauro ceļu. ”Jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir tie vārti un šaurs ceļš ir tas ceļš, kas ved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod” (Mateja 7:13,14). Kāda cerība ir jums? Varbūt jums ir grūti skaidri izteikt kādu cerību, kas attiecas uz nākotni. Iespējams, ka jūs ne visai bieži domājat par to, vai runājat ar saviem draugiem. Taču pavisam noteiktu informāciju par nākotni var atrast Bībeles lapaspusēs. Jūs varētu domāt, ka nav svarīgi zināt par Bībeles cerību vai nē, kamēr jūs cenšaties sekot vispār pieņemtiem dzīves noteikumiem. Ja tas tā arī ir, tad jūs cenšaties sekot vispār pieņemtiem godīgiem dzīves noteikumuem. Ja tas tā arī ir, tad jūs pieļaujat nopietnu kļūdu. Cerība par nākotnē sagaidāmo Dieva balvu, kas mums ir atklāta Bībelē, ir zināma cilvēkiem, lai viņi to pieņemtu ar nopietnību un sirdsskaidrību. Dievs nevar samierināties ar bezrūpīgu vienaldzību pret to, ko Viņš ir apsolījis, Viņš arī nedāvās Savus nākotnes dzīvības balvu cilvēkiem, kurus neinteresē viņa plāns. Pārdomājiet rūpīgi sekojošos faktus: 1.Pestīšana ir atkarīga no tā, vai mēs pieņemam un stingri turamies pie cerības, ko sludināja apustuļi: ”Jo cerībā mēs esam pestīti” (Romiešiem 8:24). ”Viņa (Kristus) nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko mēs lepojamies, stipru saglabājam līdz galam” (Ebrejiem 3:6). ”Ja tikai paliksiet savā ticībā un nesatricināti un nenovērsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā” (Kolosiešiem 1:23). Evaņģēlijs ”ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic” (Romiešiem 1:16). 2. Apustuļu mācībā ir parādīta tikai viena cerība, bet nevis vairākas atšķirīgas vai pretrunīgas cerības: ”Vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti” (Efeziešiem 4:4). Cerība, kas ir dodta, evaņģēlijā” (Kolosiešiem 1:23). ”Gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram” (Titam 2:13). ”Par to jau agrāk esat dzirdējuši, kad klausījāties evanģēlija patiesības vārdu” (Kolosiešiem 1:5). ”Ja kāds jums sludina citu evanģēliju nekā to ko jūs esat saņēmuši, lāsts par to!” (Galatiešiem 1:9). 3. Šī viena cerība ir Izraēlas cerība, vai cerība, kas iesakņojas ebreju tautā tūkstošiem gadu pirms Kristus atnākšanas ar solījumiem, kas bija šīs tautas sentēviem: ”Es (Pāvils) esmu saistīts ar šīm važām Izraēla cerības dēļ” (Apustuļu d. 28:20). Jēzus Kristus atnāca, ”lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus” (Romiešiem 15:8). ”Izraēlieši, kam pieder apsolījumi” (Romiešiem 9:4). ”Pestīšana nāk no jūdiem” (Jāņa 4:22). 4. Šī cerība dod izredzes uz lieliem ieguvumiem nākotnē, ja mēs paļaujamies uz Dieva apsolījuma spēku, un godinām Dievu ar ticību Viņa Vārdam: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams” (Ebrejiem 11:1). Lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies” (1. Pētera 1:13). ”Mums šeit nav paliekamas pilsēts, bet mēs meklējam nākamo” (Ebrejiem 13:14). Ābrahāms, ” Dievam godu godams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš ir apsolījis, spēj arī darīt” (Romiešiem 4:20, 21). 5. Šeit ietilpst arī cerība uz mūžīgo dzīvību un Dieva valstības iemantošanu: „{Cerībā uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs, kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem” (Titam 1:2). ”šis ir tas sapsolīojums, ko Viņš mums ir apsolījis- mūžīgā dzīvība” (1. Jāņa 2:25). ”Vai tos, kas pasaulei ir nabagi, nav izredzējis par tās valsts mantiniekiem, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl?” (Jēkaba 2:5). ”Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā” (2. Pētera 1:11). ”Nāciet šurp, jūs mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību” (Mateja 25:34). 6. Bez sirsnīgas un padevīgas ticības mēs nevaram tikt pestīti: ”Bet bez ticības (kas ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams- skat. 1. pantu) nevar patikt” (Ebrejiem 3:6). ”Kas netic, tiks pazudināts” (Marka 16:16). ”Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu” (1. Jāņa 3:3). ”Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru saglabājam līdz galam” (Ebrejiem 3:6). ”Jo cerībā mēs esam pestīti” (Romiešiem 8:24). Rezumējot, mēs varam teikt, ka patiesā cerība ir ”evanģēlija cerība”. Evanģēlijs, ko sludināja Kristus, attiecās uz Valstību, kurāu Viņš nodibinās uz zemes pēc viņa apslītās atgriešanās no debesīm. Tie, kuri cer uz atalgojumu pēc nāves debesīs, ir pilnībā novērsušies no Bībeles mācības. Jēzus prasa, lai mēs pieņemtu vienīg patieso cerību, ko viņš sludināja, un lai mēs no visas sirds tai ticētu. Šis, kā mums vairākkārt ir norādīts Jaunajā Derībā, bija Dieva Valstības evanģēlijs (vai labā vēsts). Jaunās Derības apsolījums ir, ka tie, kas ir kristīti šajā evanģēlijā, tiks piecelti no mirušajiem, Kungam atnākot, pēc tam par viņiem tiks spriesta tiesa, un , ja viņi tiks atzīti par cienīgiem, saņems mūžīgās dzīvības dāvanu un iemantos Valstību, kura būs nodibināta uz zemes. Šis būs evanģēlija Vienīgās Patiesās Cerības brīnišķīgais piepildījums. Kas ir kristadelfieši? Vārds ”kristadelfietis” nozīmē ”Kristus brālis”, kas ir atvasināts no diviem grieķu vārdiem „Christos”- Kristus un ”adelphis”- brālis. Amerikas pilsoņu kara laikā 1861. gadā tiem, kas savas pārliecības dēļ atteicās ņemt bija jāreģistrējas, un, lai atšķirtos no citiem, kas sevi sauca par ”brāļiem”, tika lietots vārds ”kristadelfieši”, kas de4va viņiem atsevišķu identitāti. Kristadelfiešiem nav centrālās pārvaldes un nav apmaksātas garīdzniecības. Viņi veido nelielu sabiedrību, kas iedalās mazākās grupās , ko sauc par ”eleksijām”, un nevis par ”baznīcām”, kas ir nepareizi lietots vārds. ”Ecclesia” ir sākotnējais grieķu vārds. Lai arī katra ekleksija ir neatkarīga, tās visas māca vienas un tās pašas mācības un atbalsta vienus un tos pašus vispārējos principus, atšķirībā no vispārējās kristietības, kura ietver sevī daudzas atšķirīgas kristīgās reliģijas. Sākotnēji Kristus vēstījums bija saprotams un vienkāršs, bet pirmajos gadsimtos pēc šis vēstījums tika sagrozīts. Šī sagrozīšana ir novedusi pie kristīgās reliģijas jucekļa, ko mēs atroda pasaulē šodien. Patiešām, nesaskaņas starp kristiešu grupām izraisa saspīlējumu mūsdienu pasaulē. Kristus atnesa miera vēsti- tikai tas, ka cilvēki nepareizi saprata so vēsti, ir radījis nesaskaņas. Kristadelfieši cenšas pārvarēt šo nesaprašanos un mēģina līdzināties pirmajiem Kristus sekotājiem. Viņi dzīvoja saskaņā ar lūgšanu, ko Kristus viņiem mācīja: ”Mūsu Tēvs debesīs... lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”. Tāpat arī kristadelfieši, līdzīgi Kristus pirmajiem sekotājiem, apņēmīgi gaida viņa atgriešanos uz zemes, lai atnestu mieru, ieviestu kārtību un apbalvotu savus sekotājus ar vietu Dieva Valstībā uz zemes. Tieši to Kristus apsolīja. Kristus arī pilnīgi skaidri mācīja, ka, lai iegūtu tādu apbalvojumu, tiek prasīts noteikts dzīve veids un ticība- ka ar mieru Kristū nevr iegūt, sekojot mūsu pašu idejām. Kristadelfieši ir centušies izdibināt, kāds ir pareizais dzīvesveids un ticība; to darīdami, viņi atklāj lielu bezdibeni starp to, ko saka Bībele un ko dara vispārējā kristietība. Tāpēc viņi vēlas, lai viņiem būtu atšķirīgs nosaukums un identitāte. Šeit uzskaitītas dažas no šīm atšķirībām- un tās ir būtiski svarīgas. Bībele. Dažreiz saka, ka kāda noteikta grāmata ir kāda atsevišķa cilevēka ”Bībele”. Turpretī kristadelfiešiem Bībele ir galvenā mācību grāmata visai dzīvei. Tā irDieva vārds. Cilvēkus, kuri uzrakstīja sešdesmitsešas Bībeles grāmatas, to ierosināja Dievs. Tāpēc Kristadelfieši pilnīgi pilnīgi uzticas Bībelei, jo tā ir Dieva, nevis cilvēka vārds. Dievs. Atšķirībā no dažiem mūsdienu krisiešiem, kristadelfieši tic augstākai būtnei- Bībeles Dievam. Kristadelfieši nevar noliegt Dieva esamību daudzu iemeslu dēļ. Viņi katru dienu redz dzīvo pasauli; viņu intelekts atrodas cilvēka ķermenī, kas ir ļoti sarežģīts; tāpēc viņi dabā saskata pierādījumus tam, ka tā ir radīta pēc noteikta plāna un, lai kaut kas tiktu radīts, ir vajadzīgs radītājs. Viņi studē Bībeli, tās piepildītos pravietojumus, tās pilnīgo harmoniju, tās dzīves pamācības, un galvenokārt, tās vēstījums par cerību, un viņi tic, ka tai ir viens Dievišķais autors. Sasnieguši šo ticības pakāpi, kristadelfieši atzīst savu parādu Dievam, un atzīst Viņu par savas dzīvības avotu. Viņi arī saprot, ka ir mirstīgi. Cilvēks. Nāve ir temats, kurā lielākā daļā kristiešu pārprot Bībeli. Daudzi domā, ka nāve nav dzīves gals, bet laiks, kad kad dvēsele tiks atalgota debesīs vai sodīta ellē. Šādas terijas nav sastopamas Bībelē, un tāpēc kristadelfeiši tās noraida. Viņiem pietiek ar Dieva Vārdu. Salamans teica: ”Nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs algas, ko gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas” (Salamans Mācītājs 9:5). Nāve ir pilnīga aizmirstība. Kāda gan tad cilvēkam ir cerība pēc viņa īstās dzīves? Kristus. Apustulis Pāvils, tuvs Kristus sekotājs, rakstīja: ”Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva mūžīgā dzīvība Jēzū Kristū, mūsu Kungā” (Romiešiem 6:23). Kristus, Dieva Dēls, Marijas dēls. Šajā punktā kristadelfieši ir vienisprātis ar visie kristiešiem, ka Jēzus Kristus ir viņu ticības centrā. Bībele nepiemin Trīsvienību, Dievu Dēlu vai Dievu Svēto Garu. Tā vienkārši pasaka, ka Dievs ir visaugstākā būtne, ka Kristus ir viņa Dēls, kas radīts, svētajam garam iedarbojoties uz jaunavu Mariju. Kristadelfieši nestricināmi tic Bībeles mācībai. Un šī mācība ļoti loģiska. Šis ir Kristus, kas, atstājot savus mācekļus, apsolīja atgriezties uz zemes, lai atnestu mieru un atalgojumu saaviem sekotājiem, un kāPēteris reiz teica: ”Nav nevien scits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana”. Jūs. Kā tad cilvēks var dalīties cerībā, ko Kristus piedāvāja? Viņš pavēlēja saviem sekotājiem sludināt Dieva Valstības evaņģēliju visiem cilvēkiem. Viņš teica: ”Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts”. Saskaņā ar Bībeli, patiesa kristiešu kristība ir pilnīga iegremdēšanās ūdenī, tā ir simboliska darbība, kas nozīmē gan gan grēku nomazgāšanu, gan sirdsprāta izmainīšanu, la kalpotu Dievam. Šī kristība ir nemainīgs noteikums kristadelfiešiem. Šis ir pestīšanas ceļš Kristū. Šeit ir parādītas tikai piecas galvenās kristiešu atšķirības no Kristus un apustuļu mācības, kāda tā ir arrodama Bībelē. Mēs uzskatām, ka tā būtu augstprātība, ja kristadelfieši teiktu, ka tikai viņiem ir cerība Kristū, tāpat kā arī daudzas pašpaļāvīgas kristiešu grupas, kas meklē atalgojumu, lai gan viņu ticība un darbība ļoti atšķiras no Bībeles. Tāpēc, lai kādā vārdā jūs sevi nosauktu, Bībeles patiesais vēstījums jūs aicina, ja jūs gribat piedalīties Dieva plānā uz zemes, tad mēs vceram, ka jūs patstāvīgi apgūsiet Bībeli, kristīsieties un gatavosieteis uz Kristus atgriešanos pie viņa sekotājiem. Kristadelfieši pazemīgi piedāvā jums savu palīdzību, lai sasniegtu šo mērķi. Šis ”Studiju piezīmes” ir tikai viens veids, kā palīdzēt jums iegūt pilnīgāku sapratni par Bībeli.Mēs ar prieku jums palīdzēsim jums tikt arī uz priekšu, ja jūs to vēlaties. ”Bībeles pamati”. Šī ir viegli saprotama, plaša rokasgrāmata par Bībeles galveno principu mācībām. Katra nodaļa ir papildināta ar lielu skaitu norāžu, kuras apstiprina secinājumus un dod materiālu dziļākām studijām. Kā norāda nosaukums, ”Bībeles pamati” cenšas atgriezties pie Bībeles pamatprincipiem, un, kur cilvēkiem ir atšķirīgi un pretrunīgi uzskati, tie ir galvenokārt aplūkoti vairākās ”Atkāpēs” nodaļu beigās- tajās ir sniegtas atbildes, kas saprotami izskaidro Dieva Vārdu, ko tas saka par tādiem tematiem kā spoki, pārmiesošanās (ikarnācija), burvestība, sabata svētīšana, Svētā Gara brīnumainās dāvanas, un tur ir izskaidroti daudzi grūti saprotami Bībeles fragmenti. Šajā tekstā ir arī atbildēts uz daudziem vispārīgiem jautājumiem.¨ ”Bībeles pamati” ir domāti cilvēkiem, kas ir guvuši pamatzināšanas no šīm četrām ”Bībeles studiju brošūrām” un kuri vēlas vēl labāk saprast Bībeli. Katrs, kas sekmīgi pabeidzis šīs četras ”Studijas”, var saņemt bezmaksas ”Bībeles pamatus” no sava skolotāja. Atbilžu kopsavilkuma lapa. Ir svarīgi, lai jūs uzrakstītu savu vārdu, un pilnu adresi un valsts nosaukumu uz šīs Kopsavilkuma lapas ļoti skaidri, citādi mums nebūs iespējams jums atbildēt. Katras Lekcijas beigās šajā brošūrā ir Pārbaudījumu lapa ar 10 jautājumiem, uz kuriem ir lielākais piecas iespējamās atbildes- a), b), c), d), vai e)- dažos gadījumos ir nepiciešama vairāk nekā viena atbilde. Pasvītrojiet burtu vai burtus, kas norāda uz jūsu atildi. Piuemēram, 1. lekcijas 7. jautājums: ja, pēc šīs lekcijas izstudēšanas jūs domājat, ka Bībelē ir 23 atsevišķas grāmats, jūs pasvītrosiet burtu d). Atbildiet uz visiem Pārbaudījumu jautājumiem, pasvītrojiet pienācīgos burtus, tad pārceliet tos uz Kopsavilkuma lapas otrajā pusē un atsūtiet to mums tikai Kopsavilkuma lapu; tas nozīmē, ka Pārbaudījuma lapa paliek jums izziņai. Sūtiet savu pabeigto Kopsavilkuma lapu uz šo adresi: a.k. 97RIGA LV-1007 LATVIJA vai Christadelphian Advancement Trust Reg. Charity No. 1014615 PO Box 3034 South Charity Surrey CR2 0ZA ENGLAND / ANGLIJA Lūdzu rakstiet ar drukātiem burtiem: Jūsu vārds___________________________________________________________________ Jūsu adrese__________________________________________________________________ Personīgais telefona numurs____________________________________________________ Darba telefona numurs_________________________________________________________ 10. lekcija.
11. lekcija.
12. lekcija.
|
Back |
Next  |
Index