|
|
| |
| |
| |
| |
| |
Mācību metode || 1. Bībele || 2. Dievs || 3. Dieva Plāns Un Nolūks || 4. Nāve || 5. Dieva apsolījumi || 6. Jēzus Kristus || 7. Dieva apsolījumi (2) || 8. Kristus augšāmcelšanās || 9. Kristus atgriešanās || 10. Evanģēlijs || 11. Kristība || 12. Dieva Valstība
|
9. lekcija. Jēzus Kristus atgriešanās. Jēzus Kristus augšāmclešanās ir vēsturisks fakts, no kura ir atkarīgas visas cilvēces cerība. Tikpat noteikti kā kā augšācelšanās, piepildīsies arī Dieva apsolījums, ka Viņa Dēls atgrieīsies uz zemes. Pēc tam, kad Jēzus bija piecelts no mirušajiem, viņš pacēlās debesīs, un enģeļi deve viņa mācekļiem šo garantiju: ”Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jumsdebesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam” (Apustuļu darbi 1:11). Kristus atgriešnās nolūks. Tā Kunga lūgšanā Jēzus mācīja saviem mācekļiem lūgties Dieva Valstības nodibināšanu uz zemes: ”Lai nāk Tava Valstība, lai Tavs Prāts notik kā debesīs, tā arī virs zemes” (Mateja 6:10). Šajā laikā piepildīsies Dāvida vārdi: ”Taisnie iemantos zemi, un dzīvos mūžīgi” (Psalmi 37:29). Kristum ir jāatgriežas uz zemes lai nodibinātu Dieva valstību, likvidējot tagadējās cilvēku pārvaldes sistēmas. Viņš atbrīvos pasauli no ļaunuma un piepildīs Zemi ar Dieva godību kā dievišķu atrisinājumu tagadējām visām problēmām. Šā iemesla dēļ apustulis pirmajā tā Kunga gadsimtā mudināja Titu, lai viņš atsakās no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, lai labāk ”prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šajā laikā; gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Petsītāja Krius Jēzus godības atspīdēšanu” (Titam 2:12-13). Kad Kristus atrgiezīsies? Dievs jau pašā sākumā nolika dienu, kad Kristus atgriezīsies, lai tiesātu zemi. Pāvils par to runāja: ”Jo Viņš (Dievs) nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem” (Apustuļu darbi 17:31). Kristus savā sludināšanā ir skaidri pateicis, ka lai arī Dieva plāns bija sastādīts, un notikumiem bija jāseko noteiktā kārtībā, pat viņš nezināja precīzu savas atgriešanās laiku. Marka evanģēliaj 13. nodaļā Kristus stāstīja saviem sekotājiem par savu atgriešanos un norādīja uz notikumiem, kam jānāk pirms tam, un nobeidzot viņš teica ”Un tad redzēs cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību” (Marka 13:26). ”Bet par to dienu, vai stundu neviens nezina, ne en ģeļi debesīs, ne Dēls, kā vin Tēvs” (Marka 13:32). Kristus atgriezīsies negaidīti. Vairums cilvēku uzskata, ka doma par Kristus atgriešanos uz zemes ir uzjautrinoša, un redzot mūsu eksistences šķietamo nemainību, nav nopietni ņemama. Apustulis Pēteris brīdināja, ka cilvēki domās tā: ”Pēdējās dienās nāks nikni smējēji, kuri dzīvos savās pašu kārībās un sacīs: kur paliek Viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sakot, kad tēvi iegāja mierā viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma” (2. Pētera 3:3-4). Tātad mums dota garantija, ka Dievs nekavējas izpildīt Savus solījumus bet, kad šis pasauli satriecošais notikums pienāks laikā, ko Viņš tam ir nolicis: ”Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis” (2. Pētera 3:10). Izlasiet: Izlaisiet Pētera 2. vēstules 3. nodaļas pirmos des,it pantus, lai izsekotu visiem argumentiem, ko izvirza šis apustulis. Kā Kristus norādīja, viņa atnākšanas precīzu stundu nezina neviens, izņemot Dievu, un neviens to nevar izdibināt no Svētajiem Rakstiem. ”Jo cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kuru jūs nedomājat” (Mateja 24:44). Tas mums māca, ak ticīgajam ir jātic, ka Kristus atgriezīsies, jo venīgi Dievs zina noteikto dienu, kad tas notiks. Tiem, kas negaida uz šo notikumu, viņa ierašanās būs tikpat pārsteidzoša kā zagļa ielaušanās naktī. Vai nav nekādu norādījumu par to, kad Kristus atgriezīsies? Mācekļus interesēja šis jautājums, un viņi jautāja Kristum, būdami uz Eļļas kalna: ”Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?” (Mateja 24:3).] Kristus atbilde uz šo jautājumu un daudzi citi Bībeles pravietojumi skaidri norāda uz laiku, kad būs šī atgriešanās. Šīs laiku zīmes ir dotas, lai pamudinātu Kristus sekotājus būt gataviem sagaidīt Viņu. Zīmes, kas norāda uz Kristus atgriešanos. 1. Noas zīme. Savā atbildē Jēzus atgādināja saviem mācekļiem Bībeles stāstu apr dienām pirms plūdiem, jo līdzīgs stāvoklis būs dienās tieši pirms viņa atgriešanās: ”Jo, kā bija Noas dienās, tā arī būs cilvēka Dēla atākšana. Jo, kā tajās dienās pirms ūdens plūdie tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā, un tie neneāca pie saprašanas, līdz plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat arī būs cilvēka Dēla atnākšana” (Mateja 24:37-39). Lai gūtu priekššatu par Noas laikiem, izlasiet 1. Mozus grāmatas 6. nodaļu, kurā ir skaidri parādīts, kāpēc Dievs izaicināja cilvēci un izglāba tikai astoņus cilvēkus. Liels ļaunums bija redzams cilvēku domās un darbos un Dievs redzēja, ka ”zeme bija samaitāta Dieva prekšā un pilna varas darbu” (1. Mozus 6:11). Prese, radio, un televīzija ikdienas atspoguļo līdzību starp vardarbīgo, bezdievīgo pasuli Noas laikā un vardarbīgo, bezdievīgo pasauli mūsdienās. Tie ar daudziem pimēriem atspoguļo Pāvila aprakstu, kādi būs cilvēki pēdējās dienās pirms Kristus atgriešanās: ”Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, augstprātīgi, lielīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepaklausīgi, cietsirdīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi,nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi,,uzpūtīgi, vairāk mīlēdami baudas nekā Dieva” (2. Timotejam 3:1-4). Rūpīga iedziļināšanās katra šā Bībeles pravietojuma vārdā parādīs, ka šie apzīmējumi atbilst mūsu likmetam vairāk, nekā jebkuram iepriekšējam. 2. Ebreju zīme. Jēzus pastāstīja arī mazu kā papildus zīmi, lai pateiktu saviem mācekļiem, kad viņš atgriezīsies; tā ir pierakstīta Mateja 24:32-33. Pravietis Jeremija mums dod izskaidrojumu par vīģes koku, 24. nodaļā izmantojot šo pašu simbolu attiecībā uz Izraēla tautu.Mums jāmeklē simboliskais vīģes koks, Izraēls, ”kad viņa pumpuri jau metas un lapas jau zeļ un plaukst”. Tas attiecas uz ebreju atkal kopā sanākšanu no visām pasaules daļām, kur Dievs bija viņus izkaisījis (Lūkas 21:24; 5. Mozus 28:25, 32-34, 37, 64-66). Daudi cilvēki mūsdienās ir liecinieki tam, ka ebreju tautai Isaēlā ”plaukst lapas”, viņiem turpinot nostiprināt savu valsti kopšš tās nodibināšans 1948. gadā. Par šo pašu notikumu pravioetoja Ecēchiēls 37. nodaļas pimajos četrpadsmit pantos. Šoreiz tauta salīdzināta ar lielu kaulu skaitu. Šis pravietis iztēlē redzēja ieleju, kurā bija daudz sausu kaulu: ”Šie kauli ir viss Israēla nams. Redzi, tie saka: mūsu kauli ir sakaltuši, mūsu cerība ir zudusi” (Ecēhiēla 37:11). Pēc tam šie kauli savienojas, pārklājas ar miesu, Israēlam tiek dota dvaša un viņi atdzīvjas: ”Es likšu jūsos ieiet Svētajam Garam, ka jūs topat dzīvi, un jūs aizvedīšu atpakaļ jūsu zemē”. ”Es izvedīšu Israēla bērnus no to tautu vidus, kurp tie aizgājuši, Es tos salasīšu kopā un atvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē” (Ecēhiēla 37:14 un 21). Mēs redzam kā Israēls atgriežas Dieva apsolītajā zemē, veidojot jaunu valsti, kas aug kā plaukstošs koks. Kas notiks pēc šīs atgriešanās? ”Es slēgšu ar tiem miera derību.... un atstāšu Savu svētnīcu viņu vidū mūžīgi” (Ecēhiēla 37:26).Ebreju zīme ir Dieva valstības nodibināšanas priekšvēstnesis. Visiepriecinosākais šajā pravietojumā ir tas, ka mēs redzam darbojamies Dieva roku, ebrejiem atgriežoties un ceļot pašiem savu valsti, un mums ir dokats šis brīdinājums: ”Kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā” (Mateja 24:33). Jēzus pravietojumi par Israēlu. Jēzus izteica ļoti skaidrus pravietojumus gan par savas tautas tuvāko nākotni, gan par tās likteni ilgākā laika posmā. Šīs tautas vadītāji nespēja saredzēt sava Dieva pasniegto roku. Viņš bija sūtījis viņiem Savu vienīgo dēlu kā Mesiju, un viņi pieprasīja viņa nāvi. Tieši pirms viņa apcietināšanas un krustā sišanas, Jēzus un viņa mācekļi stāvēja kalnā, skatīdamies uz Jeruzālemi, un tempļa skaistums izsauca mācekļiem apbrīnas saucienus; bet Jēzus saredzēja tikai sodu, kas bija nozīmēts viņa tautai: ”No tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs”. ”No zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, līdz viņu laiki būs piepildīti” (Lūkas 21:6 un 24). Šis pravietojums piepildījas viosos sīkumos 70. gadā pēc Kristus dzimšanas, kad Romas impērija sūtīja armiju Tita vadībā, lai apspiestu sacelšanos. Jeruzālemes pilsētu nopostīja un zemi zem tās uzara. Vēlāk piepildījās tas, kas bija rakstīts 5.Mozus gramatas 28. nodaļā, un tauta tika pilnīgi izklīdināta. Nevienam ebrejam nebija atļauts palikt šajā zemē. 135. gadā pēc Kristus tika izdota pavēle, saskaņā ar kuru visus izdzīvojušos ebrejus izsūtīja no Jūdejas. Jeruzālemi pārdēvēja par Aelia Capitolina. Tam sekoja šīs zemes un tautas apspiešanas gadsimti. ”Diaspora”, jeb tautas izklīdināšana, bija noticis fakts. Ebreju gūstekņus, ko sagrāba daudzajos karos, izsūtīja pa visu pasauli kā vergus. Tie, kam palaimējās izbēgt no šā likteņa, kļuva par tirgotājiem un amatniekiem. Ebreji bija visur, izņemot Israēlu – tik pilnīgi Dievs bija piepildījis Savu vārdu. Ebreju apmetnes bija atrodamas visā pasaulē, bet Dievs nedeva viņiem mierinājumu – vajāšana un antisemītisms kļuva par viņu dzīves satāvdaļu. 2000 gadus šī zeme un tauta bija pilnīgi nomākti un būtu jānotiek brīnumam, lai pieceltu viņus jaunai dzīvei. Bet šo brīnumu bija apsolījis Dievs ar daudzu Savu praviešu starpniecību. 1967. gadā israēlieši ieņēma Jeruzālemi, un pirmo reizi 2000 gadu laikā tā nonāca israēliešu pārvaldē – Jeruzālemes apspiešana beidzās, kā Jēzus bija to pravietojis. Israēla atdzimst. Nekas nevarētu būt skaidrāks, kā pravietojums, ko izteica Jeremija: ”Tiešām, Es tos savākšu kopā no visām zemēm, kur Es tos biju izklīdinājis Savās dusmās, Savā bardzībā un Savā lielajā nežēlastībā, un tos atvedīšu atpakaļ šinī vietā, ka tie var droši dzīvot” (Jeremijas 32:37). Dievs bija teicis, ka Viņš dos viņiem jaunu sirdi un garu, lai īstenotu šo atdzimšanu, un pārsteidzošā patiesība ir veids, kā šī tauta šķita uzkrājam iedvesmotu spēku un dosmi. 2000 gadus ebreji ir bijuši vāji un nespēcīgi pretoties. Dievs bija atņēmis viņiem gribu un spēju cīnīties. Bet, kad pienāca laiks, kad bija jāpiepildās pravietojumam pr viņu atgriešanos svā zemē, tad šai tautai radās jauns gars. Viņi karoja, lai ieņemtu savu zemi, un Anglija, kas reiz okupēja šo zemi, ar prieku atdeva to viņiem. Pēc tam, par spīti nelabvēlīgiem apstākļiem, visa tauta kļuva par cīnītājiem, lai sakautu apvienotos arābu un ēģiptiešu spēkus. 65 000 ebreju nostājās pret 40 000 000 arābu, un Dievs veda Savu tautu uz uzvaru, tāpat, kiā senajos laikos. Tā piepildījās tas, ko pravieši bija pasludinājuši. Ecēchiēla grāmatas 36. un 37. nodaļā ir atrodams visbrīnišķīgākais pravietojums, kas nešaubīgi pierāda Dieva absolūto kontroli pār viu, kas notiek ar tautām. Dievs šim pravietim parādīja vīzijā, ka šī tauta atgriezīsies savā zemē, lai tur kļūtu par varenu armiju: ”Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē... Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu... tad jūs dzīvosiet tajā zemē, kõ Es devu jūsu tēviem” (Ecēchiēla 36:24,26,28). Pēc tam, vīzijā par ieleju, kas bija pilna ar sausiem kauliem un pārvērtās par ieleju, kuru paildīja varena armija, Dievs deva vēl vienu garantiju: ”Tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks...Es jūs aizvedīšu atkal jūsu zemē... Es izvedīšu Israēla bērnus... un atvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē” (Ecēchiēla 37:10,14,21). Kopš 1948. gada ap pici milijoni ebreju ir atgriezušies Israēlā- nākošais svarīgākais būs Kristus atgriešanās, lai nodibinātu savu Valstību Israēlā un no turienes pārvaldītu pasauli. 3. Nebukadnecara sapņa zīme. Par šo sapni ir vairāk pastāstīts 3. lekcijā. Šā sapņa iztulkojums, ko deva Daniēls, parādīja pasaules vēstures gaitu. Pēc Romas impērijas sabrukuma, mūsdienu stāvokli attēlo tēla pēdas, kas ar dažām tautām, kas ir stipras (dzelzs) un citām, kas ir vājas (māls), kuras nespēj stingri savienoties kopā. Daniēls turpināja: ”Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti” (Daniēla 2:44). Tas parāda, ka vairs nebūs jaunas pasaules impērijas, līdz pienāks pēdējais notikums, kurš pabeigs piepildīt Daniēla pravietrojumu. Apustulis Pāvils paļāvās uz piknīgu šā pravietojuma piepildīšanos līdz pat viņa laikam, un spēja uzmodināt ticīgos Kolosā tāpēc, ka viņš zināja, ka Kristus noteikti atgriezīsies: ”Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūa atspīdēsiet līdz ar Viņu” (Kolosiešiem 3:4). 4. Vispārēju pasaules nemiru zīme. Kristus pastāstīja mācekļiem par laiku tieši pirms viņa atgriešanās, kad notiks vispārēji nemieri un cilvēkeim būs bailes no gaidāmajām nelaimēm, kas sagaida visas tautas: ”Bet pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas būs neziņā, kur palikt, jo jūtra kauks un celsies. Un cilvēkeim sirds psmirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasalē: jo debesu stiprumi sakustēsies” (Lūkas 21:25-26). Kristus runā tēlainā valodā par valdošām varām, ar jūru un viļņiem attēlojot cilvēkus (piem., Jesajas 57:20). Šī zīme attēlo, kā pasules tautas trako, kopīgi paceldamas balsi, lai ar varu ietekmētu pasaules gaitu, un lai iedragātu valdnieku drošību. Valdošais noskaņojums vēstī lielu nelaimi visām tautām, un tas liek domājošiem cilvēkiem baidīties par visu pasaules nemieru un problēmu iznākumu. Šis attēlojums noteikti varētu veidot virsrakstu pasalus pašeizējā stāvokļa apskatam! Vēlreiz, Kristus mums saka, ka, kad pasaules notikumi būs tādi, kā viņš aprakstīja, tad mum,s ir jāgaida viņa atgriešanās: ”Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam” (Lūkas 21:27). Dieva Valstības nodibināšana uz zemes ir Viņa plāna galvenā daļa, kā mēs to redzējām. Tas prasa Kristus Jēzus atgriešanos uz zemes, lai piepildītu visus Dieva solījumus. Jēzus pats runāja pravietojumos par notikumiem pirms viņa atgriešnās uz zemes. 5. Nākošā pasaules mēroga sadursme. K.ā mēs to redzējām no ”Pravietojuma Eļļas kalnā”, Jēzus vispirms brīdināja no ebreju valsts iznīcināšanas. Piepildot šo pravietojumu, romieši pārvaldīja apsolīto zemi, un ebreju valsts bija viņu pakļautībā. Jēzus zināja, ka pēc neilga laika romieši izpildīs Dieva plānu un izklīdinās Dieva tautu pa visu pasali: ”No zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīdīs līdz viņu laiki būs piepildīti. Pēc tam būs zīmes...” (Lūkas 21:24). Jēzus mācekļi jautāja par zīmēm, kādas būs pirms viņa atnākšanas un pasales vai laika beigām. Jēzus ļoti saprotami pastāstīja apr šīm zīmēm, kas notiks pirms viņa atgriešanās ”lielā spēkā un godībā”: ”pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, taiutas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkie sirds pamirsd zibailēs, gaidot lietas, kas nāks pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs cilvēka Dēlu nākam padebesī lailā spēkā un godībā” (Lūkas 21:25-27). Ebreju atgriešanās savā zemē un Israēlas valsts tajaunošana 1948. gadā ir pravietojuma piepildīšanās. Pēc atm sekojošos gadu desmitos patiešām ir notikušas zīmes ”debesīs” un starp tiem simboliem, kas attēlo tautu valdošās varas, sauli, mēnesi, un zvaizgnes. Ir liels apjukums par to, ka cilvēku valdības varētu atrisnāt cilkvēku problēmas. Kari notiek nepārtraukti-tie nebeidzas un šķiet, ka no tā nav nekādas izejas. Jēzus teica ka tā būs vēl viena zīme pirms viņa nenovēršamās atgriešanās. Israēlas pravieši jau sen runāja par apstākļiem, kas ietekmēs Israēlu un visas tautas pirms Kristus atnākšanas, laikā, kas ir pazīstams kā ”pēdējās dienas”. Apskatiet sekojošo piemēru: ”Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Georgu Magoga zemē, Rošas mesehas un Tubalas valdnieku, sludini pret viņu un saki tam: tā saka Dievs tas Kungs...” (Ecēchiēla 38:2,3). Uzmanīga šīs nodaļas lasīšana neatstāj nekādas šaubas, ka šo valstu grupu- ieskaitot Persiju (Irānu), Etiopiju un Lībiju (Ecēchiēla 38:5)- Dievs piespiedīs uzbrukt Israēla zemei. Piemēram, 8. pantā mēs lasām: ”Pašu pēdējo laiku zemēm savākta kopā Israēla kalnos, kuri ilgu laiuk tika postīti; tagad tā ir no dažādu tautu zemēm atvesta atpakaļ...” (Ecēchiēla 38:8). Šo valstu savienība pulcējas ap lielvalsti, kura atrodas ziemeļos no Svētās zemes, un interesanti ir novērot, ka Israēlai gan pagātnē, gan arī tagad, ir rūpīgi jāsargā savas ziemeļu robežas. Sīrija tagad apdraud Israēlu, tāpat kā asīrieši to darīja pirms 2500 gadiem. Tajā laikā Dievs, runādams ar pravieša Ecēchiēla muti par šo ”ziemeļu” iebraucēju, teica: ”Tad tu nāksi no savas dzīves vietas, no galējiem ziemeļiem, un daudzas tautas kopā ar tevi... un tu virzīsies pret Manu Israēla tautu kā negaisa mākonis, lai apklātu visu Manu zemi. Tas notiks visu dienu galā” (Ecēchiēla 38:15, 16). Nav grūti saprast, kādas valstis sapulcēsies pret Israēlu pašā tuvākajā nākotnē. Srenās vēstures pētnieki atzīst, ka Georgs, Magogs, Meseks un Tubals ir Noas dēla Jafeta pēcnācēji. Persija (Irāna), Etiopija un Lībija ir ļoti naidīgas pret Israēlu, un mēs tās šodien labi pazīstam, unpravietis Ecēchiēls, runādams ar Visaugstākā Dieva autoritāti, pasaka mums, ka šīs valstis pivienosies Jafeta pēcnācējiem, kas ”pēdējās dienās” dzīvos ”ziemeļos”. Tieši uz ziemeļiem no Israēlas ir Sīrija, viena no Israēlas daudzajiem arābu ienaidniekiem. Tālāk uz ziemeļiem, cauri Armēnijai, mēs nonākam izmocītajās, tagad lielā mērā neatkarīgajās valstīs, kas agrāk piederēja PSRS. Mēs ar interesi ievērojam lielo musulmaņu skaitu šo tautu vidū. Tomēr, būtu muļķīgi, ja pravietojumu pētnieki Bībeles pravietojuma gala uznākumu padarītu par dogmu. Vienīgi Dievam ir tiesības izlemt, kādsc būs gala iznākums Viņa plānam attiecībā pret pasauli, tāpēc atceraties, ka šis plāns piepildīsies ar Dieva Valstību nodibināšanu uz zemes- tas būs Milēnijs jeb Kristus tūkstoš gadu valdīšanu virs zemes. Ja mēs esam patiesi Dieva Vērda pētnieki, tad mums jābūt vienmēr modriem. Kristus brīdinājums viņa sekotājiem bija, lai viņi būtu modri!- ”Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk” (Mateja 24:42). Ja mēs novērtējam pasauli, kas strauji tuvojas 20. gadsimta beigām, tad ko gan mēs redzam? Mēs redzam Israēlu, kas ir atgriezies savā zemē, tā piepildot prvietojumus Ecēchiēla grāmatas 37. nodaļā. Mēs redzam Israēlu naidīgu spēku ielenkumā. Arābu (Musulmaņu) valstis ir patioesi sazvērējušāspret Dieva tautu un ir mēģinājušas iedzīt viņus jūrā: ”Viņi saka: ”Nāciet, izdeldēsim viņus kā tautu, un lai vars netiek minēts Israēla vārds!” (Psalmi 83:5). Sīkāka 83. Psalma izpētīšana dos lielu labumu npietnam Bībeels pravietojuma pētniekam, it sevišķi, mūsdienu līdzība ar tautām, kas ir pieminētas šajā interesantajā Psalmā. Tās ir senās Israēlas vecās ienaidnieces, un tās dzīvoja tajā pašā teritorijā, kur dzīvo Dieva tautas mūsdienu ienaidnieki. Ecēchiēla grāmatas 38. nodaļā ir aprakstīts aprakstīts iebrucējs, kas sabiedrojas ar labi zināmām tautām, kuras Dievs sūtīs pret Jeruzālemi: ”Jo Es sapulcināšu visas tautas cīņai pret Jeruzālemi” (Caharijas 14:2). ”Jo redzi, tajās dienas un tajā pašā laikā, kad Es likšu atgriesties atpakaļ Jūdas un Jeruzālemes trimdiniekiem, Es sapulcināšu vienviet visas tautas, novedīšu viņas Jošafata ielejā...” (Jpoēla 4:1,2). Mēs nešaubāmies, ka tajā dienā, dievs iejauksies cilvēka darīšanās vēlreiz un liks piepildīties Viņa gribai uz zemes: ”Un baru bariem būs sapulcējušās tautas tiesas ielejā, un Tā Kunga diena tiesas ielejā ir tuvu” (Joēla 4:14). ”Un tas Kungs liks atskanēt Sava pērkona dārdiem no Ciānas un liks dzirēt Savu balsi atskanam no Jeruzālemes tā, ka trīcēs zeme un debess. Bet tas Kungs būs patvērums Dsasvai tautai un atipra pils Israēla bērniem”. ”Un Jeruzāleme būs svēta vieta, un neviens svešiniekstai vairs nestaigās cauri” (Joēla 4:16,17). Tātad, tie ir laiki, kuri pieredzēs nākamā zemes valdnieka, Kristus atgriešanos. Šie pravietojumi, un it īpaši Joēla un Caharijas, kopā ar lielajiem Jesajas, Jeremijas un Ecēchiēla pravietojumiem, iepazīstina mūs ar Dieva plānu. Mums jābūt modriem un jācenšas izanalizēt katru nākošo soli šajā plānā. Jo katrs nākošais solis ved tuvāk pēdējai konflikta dienai, kuru Bībele sauc par Armagedonu, kad pēc Caharijas vārdiem: ”Un tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu. Tajā dienā tas Kungs būs vinīgais Dioevs, un Viņa vārds būs- Vienīgais” (Caharijas 14:9). Kristus noteikti atgriezīsies. Laiku zīmes nekļūdīgi parāda, kādi būs nākamie notikumi. Pasākumi, kas ievada Dieva iejaukšanos, ir gandrīz pabeigti, un Jēzus Kristus ir pie durvīm, gatavs negaidīti pārsteigt pasauli. Redzot šīs zīmes un zinot to nozīmi, vai mēs drīkstam atļauties būt vienaldzīgi pret tām?Mēs varētu līdzinātues tiem, kas aiz muļķības aizslēdz savu prātu šīm lietām un neko nedarra. Kristsu atgriešanās nāks tādiem kā zaglis naktī. Un atrādi, mēs varam ievērot šīs zīmes un ņēmt vērā šo brīidnājumu, pirms ir par vēlu. Jēzus teica: ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinieties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas” (Lūkas 21:28). Tā vietā, lai būtu tagadējko apstākļu naākti, mēs varam skatītie uz augšu un saskatīt vajadzību būt pestītiem caur Kristu, mūsu Pestītāju. Mēs varam būt gudri un meklēt patvērumu Kristus Šķirstā, pirms Visvarenais Dievs iznīcinās grēciniekus. Mūsu attieksme pret šo svarīgo tematu jābūt ļoti nopietnai, atceroties, ka tas skar mūsu dzīvi un likteni. Bībeel mums piedāvā mūžīgās dzīvības cerību un vietu Dieva Valstībā, kuru taisnībā un mierā pavadīs Kristus; tā nebūs ”žēlastības valdīšana sirdīs”, bet reāla valstība uz zemes. Saprātīgie nonāks pie šādiem secinājuma: a) Ka kristus atnākšana ir ļoti nozīmīga. b) Ka Dieva Vārda brīdinājumu nevajag ignorēt. c) Ka mūsu tagadējā dzīve nedod ilgstošu apmierinājumu. d) Ka ticība Evanģēlijam (Labajai Vēstij) par Dieva Valstību un kristību glābjošajā Kristus vārdā ir obligāta. Mums katram ir personīgi jāizlemj, vai mēs gribam ”sagaidīt Viņa (Kristus) atnākšanas dienu”, kad mēs redzēsim, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo, un kāda ir starpība starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Dievam nekalpo” (Malehija 3:18). Kopsavilkums. 1. Jēzus Kristus noteikti atgriezīsies. 2. Viņa atgriešanos apsolīja enģeļi, viņam uzkāpjot debesīs. 3. Jēzus atgriezīsies, lai nodibinātu Dieva Valstību uz zemes. 4. Tikai Dievs zina precīzu dienu, kad Kristus atgriezīsies. 5. Skaidras zīmes norada uz drīzu Kristus atgriešanos. 6. Noas dienas ir pielīdzināmas mūsu dienām. 7. Ebreju atgriešanās Israēlā ir dzīva liecība. 8. Mēs dzīvojam Nebukadnecara sapņa beigu posmā. 9. Pasaules nemiers ievada Kristus atgriešanos. 10. Israēlas kaimiņvalstu naidīgums. Fragmenti Bībeles lasīšanai: Ecēchiēla 37 Ecēchiēla 38 1. tesaloniķiešiem Apustuļu darbi 1:1-12 Apustuļu d. 3 Lūkas 21 2. Tasaloniķiešiem 1 9. lekcijas pārbaudījums. Pasvītrojiet pareizo atbildi katram jautājumam un tad pārceliet savas atbildes uz Atbilžu kopsavilkuma lapas uz pēdējā vāka, vai pārrakstiet pareizās atbildes vēstulē un atsūtiet to mums. Pabeidziet šo pārbaudījuma eksemplāru un uzglabājiet to kā izziņas materiālu. 1. Kāpēc Jēzus atgriezīsies uz zemes? a) Viņš neatgriezīsies. b) Lai pārtrauktu karu. c) Lai nodibinātu Dieva Valstību. d) Lai dziedinātu slimos. 2. Kas zināja precīzu laiku, kad Jēzus atgriezīsies? a) Enģeļi. b) Jēzus. c) Dievs. d) Pāvils. 3. Kur mēs varam atrast norādījumus, ka Jēzus atrgriezīsies drīz? a) Bībelē. b) Zvaigznēs. c) Avīzēs. d) Jūdu bauslībā. 4. Kādus apstākļuis pasaulē Jēzus salīdzināja ar Noas laikiem? a) Israēla atgriešanos savā zemē. b) Ziemeļu agresora uzbrukumus. c) Vardarbības un izpriecu meklēšanas laisk. d) Dažas stipras un dažas vājas valstis. 5. Ar kādu simbolu apzīmēts Israēls līdzībā Mateja evanģēlijā 24:32-33? a) Ieleja ar izžuvušiem kauliem. b) Vīģes koks. c) Svečturis. d) Šķirsts. 6. Kura Nebukadnēcara sapņa daļa attēloja laiku pirms Kristus atgriešanās? a) Zelta galva. b) Pa daļai dzelzs un pa daļai māla pēdas. c) Dzelzs kājas. d) Vara vēders un gurni, 7. Uz kādu cilvēku attiecas šī frāze: ”Jūra kauks un celsies” Lūkas 21:25? a) Svētu tautu. b) Grēciniekiem. c) Valdniekiem. d) Misionāriem. 8. Kura valsts atrodas taisni ziemeļos no Israēlas? a) Amerika. b) Sīrija. c) Ēģipte. d) Krievija. 9. Kas ir ”Mihaēls”, par ko ir rakstīts Daniēla 12:1? a) Noa. b) Ecēchiēls. c) Daniēls. d) Jēzus. 10. Kuras no sekojošajām zīmēm, kas vēstī par Kristus atgriešanos, ir redzamas mūsdienās? a) Ebreju atgriešnās Israēlā. b) Pasaules nemieri. c) Israēlas kaimiņvalstu naidīgums. d) Izplatīta vardarbība. e) Dažas valstis stipras un dažas vājas. Atbilžu kopsavilkuma lapa. Ir svarīgi, lai jūs uzrakstītu savu vārdu, un pilnu adresi un valsts nosaukumu uz šīs Kopsavilkuma lapas ļoti skaidri, citādi mums nebūs iespējams jums atbildēt. Katras Lekcijas beigās šajā brošūrā ir Pārbaudījumu lapa ar 10 jautājumiem, uz kuriem ir lielākais piecas iespējamās atbildes- a), b), c), d), vai e)- dažos gadījumos ir nepiciešama vairāk nekā viena atbilde. Pasvītrojiet burtu vai burtus, kas norāda uz jūsu atildi. Piuemēram, 1. lekcijas 7. jautājums: ja, pēc šīs lekcijas izstudēšanas jūs domājat, ka Bībelē ir 23 atsevišķas grāmats, jūs pasvītrosiet burtu d). Atbildiet uz visiem Pārbaudījumu jautājumiem, pasvītrojiet pienācīgos burtus, tad pārceliet tos uz Kopsavilkuma lapas otrajā pusē un atsūtiet to mums tikai Kopsavilkuma lapu; tas nozīmē, ka Pārbaudījuma lapa paliek jums izziņai. Sūtiet savu pabeigto Kopsavilkuma lapu uz šo adresi: a.k. 97RIGA LV-1007 LATVIJA vai Christadelphian Advancement Trust Reg. Charity No. 1014615 PO Box 3034 South Charity Surrey CR2 0ZA ENGLAND / ANGLIJA Lūdzu rakstiet ar drukātiem burtiem: Jūsu vārds___________________________________________________________________ Jūsu adrese__________________________________________________________________ Personīgais telefona numurs____________________________________________________ Darba telefona numurs_________________________________________________________ 7. lekcija.
8. lekcija.
9. lekcija.
|
Back |
Next  |
Index